Jau 2011.gada aprīlī Rīgā notika starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Starptautisko un nacionālo tiesību attīstība mūsdienās", kurā dalībnieki diskuteja par jautājumiem, kas saistīti ar krimināllietas digitalizāciju. Arī šobrīd temats kriminālprocesuālās kārtības pilnveides kontekstā nenoliedzami vēl saglabā savu aktualitāti, tāpēc rakstā analizēta krimināllietu digitalizācijas procesa attīstība.

Ziņas par kriminālprocesu kriminālprocesa informācijas sistēmā

Lietvedību kriminālprocesā strikti reglamentēta Kriminālprocesa likumā (KPL). KPL 374.pantā noteikts, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Tādējādi krimināllieta ir konkrētā kriminālprocesa dokumentu kopums. Ziņas par kriminālprocesu tiek apkopotas ne tikai krimināllietas materiālos. Saskaņā ar KPL 372.panta septīto daļu, noteiktas ziņas par kriminālprocesiem jāreģistrē informācijas sistēmā. Sākotnējā minētās normas redakcija bija samērā lakoniska. Bija paredzēts, ka ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā. Pēc KPL grozījumiem, kas tika izdarīti 12.03.2009., norma kļuva plašāka. Jaunajā redakcijā tajā bija paredzēts, ka ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka MK.