Darba devēja pienākums pamatot dīkstāves noteikšanu
2020-03-30
Sintija Radionova, ZAB "PRIMUS DERLING", partnere, zvērināta advokāte
Publikācijā aplūkots 2019. gada 28. novembrī pieņemtais Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā SKC-1075/2019. Spriedumā Senāts secināja, ka Darba likuma (DL) 74. panta 2. daļā nav paredzētas darba devēja tiesības darbinieku nenodarbināt pēc darba devēja patvaļīgas un subjektīvas gribas. Darba devēja rīcībai, nosakot dīkstāvi, jābūt pamatotai ar objektīviem apstākļiem.
Raksta līdzautore: Laura Skromule, ZAB "PRIMUS DERLING" vecākā juriste
Lietas būtība
Darba devējs 2017. gada jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru, pamatojoties uz DL 74. pantu, paredzēja, ka darbiniekam tiek noteikta dīkstāve, līdz ar to viņš netiks nodarbināts, bet darbiniekam tiks saglabāta darba samaksa. Darbinieks tiesā cēla prasību pret darba devēju, kurā lūdza atzīt dīkstāvi par prettiesisku, atcelt darba devēja rīkojumu un piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību.
Prasību darbinieks pamatoja ar vairākiem DL pantiem, norādot, ka rīkojums aizskar tiesības uz darbu un pienācīgiem darba apstākļiem. Darbinieks norādīja, ka dīkstāves pamatā var būt objektīvi apstākļi, bet tādu konkrētajā gadījumā nav, jo prasītāja darba pienākumus veic cita persona, kas par to saņem algu. Darbinieks uzsvēra, ka darba devējs viņam liedza pildīt nolīgtos darba pienākumus, kas, kā uzskata darbinieks, diskreditē viņu citu darbinieku vērtējumā, kā arī liedz viņam gūt pieredzi, būt darba tirgus apritē un izmantot savas prasmes un kvalifikāciju.
Senāts 2024.gadā ir sagatavojis virkni nolēmumu un sniedzis atziņas, kas jāņem vērā gan darba devējiem, gan darbiniekiem.
Tiesvedības
06:00, 3. Apr. 2025
Tiesas un tiesneša neatkarības princips ir demokrātiskas valsts neatņemama sastāvdaļa, un tas ir nostiprināts tiesību aktos, kā arī ir viens no tiesnešu ētikas pamatprincipiem. Tas rada priekšnosacījumus taisnīgai strīdu izskatīšanai un aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses. Tomēr ir arī vairāki gadījumi, kad tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā – tostarp, ja viņam pieteikts objektīvs noraidījums, kas tiek pieņemts.
Tiesvedības
06:00, 1. Apr. 2025
Mobinga jautājumi darba tiesībās ir aktuāli jau vairākus gadus, taču arvien biežāk veidojas situācijas, kad darbinieki izmanto mobinga jēdzienu kā instrumentu, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu, atriebtos vai pat ļaunprātīgi iegūtu materiālu labumu no darba devēja. Šāds gadījums, kura analīze sniedz vērtīgas mācības, nesen novērots kādā uzņēmumā.
Tiesvedības
06:00, 25. Mar. 2025
2025.gada 14.janvārī Eiropas Savienības (ES) darba devēju konfederāciju informācijas telpu pārpildīja ziņa par Eiropas Savienības Tiesas (EST) publicēto ģenerāladvokāta Nikolaja Emiliou atzinumu par direktīvas 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām ES lietu C‑19/23 "Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Padomi". Kāpēc šī ziņa bija un ir nozīmīga?
Tiesvedības
06:00, 21. Mar. 2025
Nav retums, ka negodprātīgs parādnieks mēģina izvairīties no saistībām, atsavinot savu mantu, lai kreditoriem nebūtu uz ko vērst piedziņu. Šādos gadījumos kreditoru tiesību aizsardzības nodrošināšanai var vērtēt, vai pastāv pamats vērsties ar iesniegumu policijā par iespējamu krāpšanu vai arī pastāv iespēja izmantot tādu tiesību institūtu kā Actio Pauliana.
Tiesvedības
06:00, 14. Mar. 2025
Kopš Latvijā sāka izmantot ūdens skaitītājus, regulāri ir strīdi un domstarpības par veidu un kārtību, kā precīzi uzskaitīt patērēto ūdens daudzumu dzīvokļos, un ko darīt ar starpību starp mājas kopējo ūdens skaitītāju un dzīvokļos fiksēto patēriņu.
Tiesvedības
06:00, 12. Mar. 2025
Augstākās tiesas Senāts 2024.gada 20.decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-256/2024, kurā fiziska persona lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prettiesisku faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus videosižetā. Šajā lietā Senāts arī vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) un prejudiciālās procedūras ietvarā gūtās atbildes bija būtiskas nacionālā sprieduma pieņemšanā.
Tiesvedības
06:00, 17. Feb. 2025
Ja īpašumā neatļauti uzturas nepiederošas personas vai uzturas personas, kurām ir nomas līgums, bet šīs personas nepilda saistības, var vērsties tiesā/šķīrējtiesā. Tomēr tiesu praksē novēroti gadījumi, kad prasības iesniedzējs, izsakot lūgumu tiesai, ir vēlējies panākt ko vienu, taču rezultāts ir pavisam cits. Tādēļ ir būtiski pārliecināties par juridisko terminu nozīmi un pareizu to pielietojumu. Sniedzot prasības pieteikumu tiesā par telpu atbrīvošanu, svarīgi izprast juridisko terminu “atbrīvot telpas” un “izlikt no telpām” nozīmi.
Tiesvedības
06:00, 7. Feb. 2025
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums nodrošina privātpersonu tiesības uz taisnīgu un atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisku un nemantisku kaitējumu, kas radies kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros izmeklēšanas iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Kādos tieši gadījumos iespējams pieprasīt kompensāciju par kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros radušos kaitējumu un ko šis likums saka par gadījumiem, kad zaudējumi radīti juridiskajām personām?
Tiesvedības
06:00, 5. Feb. 2025
Sagatavojot un iesniedzot prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā, nereti nākas saskarties ar situāciju, kad tiesa/šķīrējtiesa prasības pieteikumu atsakās pieņemt vai atstāj bez virzības. Ko tas nozīmē, kādos gadījumos tas notiek, un kā tālāk rīkoties prasības pieteikuma iesniedzējam?
Tiesvedības
06:00, 31. Jan. 2025
Kādos gadījumos var atgūt pārmaksātos tiesvedības/šķīrējtiesvedības izdevumus? Kas jāņem vērā, lai tiesvedības izdevumi tiktu atmaksāti?
Tiesvedības
06:00, 24. Jan. 2025
Pirms pāris gadiem, stājoties spēkā Dzīvojamo telpu īres likumam, šajā nozarē tika ieviestas daudzas būtiskas izmaiņas, kas radīja dažādas problēmas un neskaidrus jautājumus. Tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, jo kā noderīgs dzīvojamo telpu īres tiesiskā regulējuma skaidrojums var noderēt Senāta 2024.gada 10.septembra spriedums lietā SKC-248/2024.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 22. Jan. 2025
Daudzās profesijās darbs nav iedomājams bez datora un tajā uzglabātās informācijas un dokumentiem. Juristi, grāmatveži, lietveži, loģistikas speciālisti un daudzi citi savu profesionālo ikdienu pavada, strādājot datorā un nereti arī uzglabājot informāciju datora cietajā diskā. Vai ir pieļaujams, ka kriminālprocesa ietvaros šāds dators tiek izņemts, aizvests un aizturēts uz vairākiem mēnešiem, tādējādi liedzot iespēju turpināt darbu un pelnīt iztiku? Šis jautājums pavisam nesen tika izskatīts Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 20. Jan. 2025
Tiesu praksē ir ierasts, ka tiesas pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt augstākajai vispārējās jurisdikcijas tiesai. Bet kā rīkoties, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs vai prokurors? Kā un kad var pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus?
Tiesvedības
06:00, 10. Jan. 2025
Būvniecības regulējums ir diezgan sarežģīts un sadrumstalots – to veido gan Būvniecības likums, gan dažādu speciālo likumu tiesību normas. Turklāt detalizētas prasības būvniecībai nosaka arī Ministru kabinets un katra pašvaldība attiecībā uz savu administratīvo teritoriju. Ko darīt, ja šie normatīvie akti nonāk pretrunā viens otram? Vienu šādu situāciju vērtējis Senāts lietā par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības ieceri.
Tiesvedības
06:00, 8. Jan. 2025
