Senāts nesenā spriedumā sniedzis atbildi uz būtisku mantojuma tiesību jautājumu: vai sludinājums “Latvijas Vēstnesī” aizstāj individuālu paziņojumu zināmam mantiniekam? Atbilde ir noliedzoša. Rakstā analizējam sprieduma atziņas, to saistību ar 2025.gadā spēkā stājušos mantojuma tiesību reformu un praktiskās sekas – kā pieteikties mantojumam un ko darīt, ja termiņš ir nokavēts.

Lietas būtība un Senāta spriedums

Kāzuss. Tēvs nomirst. Dēls par to neuzzina. Mantojuma lieta pie notāra tiek pabeigta, un visu mantojumu iegūst pārdzīvojusī laulātā. Tikai pēc vairākiem gadiem dēls uzzina ne vien par tēva nāvi, bet arī par to, ka termiņš pieteikties mantojumam jau sen beidzies. Vai ar to pietiek, lai uzskatītu, ka viņš savas tiesības ir zaudējis?

Tieši šāds kāzuss nonāca līdz Senātam – turklāt divas reizes, katrreiz Senātam atceļot zemākas instances tiesas spriedumu. Mantojuma atstājēja dēls (pirmās šķiras mantinieks) par tēva nāvi uzzināja vairāk nekā divus gadus par vēlu, kad mantojuma lieta jau bija pabeigta un pārdzīvojusī laulātā apstiprināta kā vienīgā mantiniece. Individuālu paziņojumu par mantojuma lietas ierosināšanu dēlam zvērināts notārs nebija sūtījis. Vienīgais “uzaicinājums” jeb informācija par ierosināto lietu bija publikācija “Latvijas Vēstnesī”. Dēls cēla prasību tiesā pret pārdzīvojošu laulāto, argumentējot, ka dēls kā zināmais mantinieks nav ticis aicināts izteikt gribu pieņemt tēva mantojumu.

Izskatot šo kāzusu, Senāts 2026.gada 29.janvāra spriedumā lietā SKC-101/2026 atgādina jau iepriekš judikatūrā nostiprināto atziņu, ka uzaicinājuma sludinājums oficiālajā izdevumā ir domāts nezināmiem mantiniekiem, savukārt, zināmiem mantiniekiem par mantojuma atklāšanos ir jāpaziņo rakstveidā un individuāli, neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas. Zināmos mantiniekus savā mantošanas iesniegumā uzrāda persona, kura ierosina pie notāra mantojuma lietu, un neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” notārs paziņo par mantojuma izsludināšanu un sludinājuma saturu šiem zināmajiem mantiniekiem.