Katrai personai, kas gūst ienākumus, ir pienākums uzzināt, vai un kādas saistības tai rodas ar valsti nodokļu maksāšanas jomā. Viens no šādiem ienākuma gūšanas veidiem ir darījumi ar nekustamo īpašumu. Regulējošo likumu nepareiza interpretācija, nevīžīga attieksme pret savu pienākumu, kā arī ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu samaksas ir pamati gadījumiem, kad starp valsti un iedzīvotājiem rodas strīdi par nodokļu maksāšanas pienākuma izpildi.

Starp 15 Latvijā šobrīd spēkā esošajiem nodokļiem viens no "līderiem", par ko visbiežāk rodas neskaidrības, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). IIN atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 1.panta 1.daļai ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus. Šajā rakstā tiks apskatīti daži IIN piemērošanas aspekti nekustamā īpašuma (izņemot lauksaimniecības zemes) pārdošanas gadījumā.

Pamatnostādne, kura vienmēr jāpatur prātā, ir šāda: ienākums, kas ir gūts nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, ir apliekams ar IIN. Tātad, ja persona atsavina sev piederošu nekustamo īpašumu un gūst ienākumu, vispārīgi tai ir jāmaksā IIN, ja vien nepastāv kāds no likuma par IIN 9.pantā minētajiem izņēmumiem. Šo ienākumu apliek ar IIN kā ienākumu no kapitāla pieauguma, no 01.01.2018. tam piemērojot 20% likmi. Turklāt, jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma par IIN 11.9panta 1.daļu apliekama nevis nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtā summa, bet starpība, kura veidojas, no saņemtās summas atņemot nekustamā īpašuma iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību tā turēšanas laikā.