Gandrīz katra komersanta rīcībā ir tā klientu saraksti, mārketinga stratēģijas, produktu receptes, plānotie jaunie pakalpojumi vai cita komercdarbības ietvaros radīta vai izmantota informācija, kuras publiskās nepieejamības dēļ komersantam rodas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem, kas savukārt nodrošina ekonomisko izaugsmi.

Tādējādi gandrīz katra komersanta rīcībā ir komercnoslēpums, kura aizsardzība ir nepieciešama, lai saglabātu ar komercnoslēpumu nodrošinātās priekšrocības.

Kas ir komercnoslēpums?

Lai saprastu, vai un kāpēc ir nepieciešama komercnoslēpuma aizsardzība, ir būtiski zināt, kāda informācija var būt komercnoslēpums. Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 19.panta 1.daļu komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

  1. tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;
  2. tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
  3. tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
  4. to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
  5. komersants tām ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.