Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem nav skaidra nākotne un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē tiek pieņemti un grozīti ik dienu, iespējams, atkarībā no uzņēmuma specifikas un ierobežojumu ietekmes var būt jāizvērtē komersanta darbības apturēšana uz laiku.

Lai izvērtētu, vai komercdarbības brīvprātīga apturēšana ir piemērots risinājums, jāplāno, kādi soļi jāveic un kādi priekšnoteikumi jāizpilda, lai to īstenotu, kādas būs sekas un vai konkrētajam uzņēmumam šāda rīcība ir piemērota. Jānorāda, ka aplūkošu brīvprātīgu komersanta darbības apturēšanu saskaņā ar paša komersanta lēmumu, nevis gadījumu, kad tas notiek piespiedu kārtā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai kriminālprocesa ietvaros pieņemtu lēmumu.

Likums atļauj

Darbības brīvprātīga apturēšana notiek, pamatojoties uz Komerclikuma (KL) 333.panta 1. punktu, kurā noteikts, ka pats komersants (individuālais komersants – fiziska persona, personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) vai kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība)) var pieņemt lēmumu par tā darbības apturēšanu. Lēmumu par kapitālsabiedrību (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība) darbības apturēšanu pieņem dalībnieku vai akcionāru sapulce, proti, šajā gadījumā lēmumu pieņem sabiedrības īpašnieki, nevis valde.