Augusta Deglava ielas pārvads nu jau kļuvis tik populārs apspriešanas temats, ka visi, kam nav slinkums, izteic savu viedokli, kā tad būtu pareizāk. Visvairāk mani pārsteidza viens "Facebook" video filmētājs, kurš piedāvāja uz tilta sadzīt tankus, lai pārbaudītu, ko tad tas pārvads izturēs, kā arī pārmeta, cik traki tiek izšķērdēta nauda, jo policija sargā, lai kāds uz tā tilta neuzbrauktu. Par policiju es piekrītu – policistu vietā varētu nolikt kādus betona klučus, un lieta būtu darīta.

Realitātē informatīvā telpa pārpildīta ar dažādu informāciju par esošo situāciju, taču lielāko daļu runātāju vieno viens motīvs: katrs, kurš iesaistīts šajā procesā, lielākoties aizstāv savu viedokli, savu taisnību. Savukārt tie, kam ir daļēja informācija, sakāmo balsta uz pieredzi vai sausiem argumentiem, kas pamatoti ar normatīviem, ierasto lietu kārtību utt.

Sapnis

Lai nedaudz abstrahētos no Deglava pārvada, iztēlosimies pasauli, kurā ir divas salas. Abas salas savieno tikai viens pārvads, taču tam ir būtiska nozīme salu dzīves organizēšanā. Uz vienas salas ir tikai dzīvojamās mājas, kurās dzīvo iedzīvotāji. Uz otras salas ir biroji, rūpnīcas, veikali, skolas, slimnīcas – viss, kas nepieciešams pirmās salas iedzīvotājiem, lai organizētu savu ikdienas dzīvi. Pārvads ir vienīgais ceļš, kas savieno abas salas, un citas iespējas, kā pārvietoties no vienas salas uz otru, vienkārši nav. Kā salas, tā pārvads kopumā pieder abu salu iemītniekiem, un tie, lai pārvads kalpotu savam mērķim, tiktu uzturēts kārtībā un būtu drošs, uzticējuši pašu ieceltam pārvaldniekam. Tas, cik labi pārvaldnieks strādā, uztur kārtībā pārvadu un cik lietderīgi tērē abu salu iemītnieku naudu, ir svarīgi, jo šo naudu pārvaldniekam sagādā abu salu iemītnieki.