Attālinātais darbs pašlaik ir daudzu darbinieku un darba devēju ikdiena, tādēļ būtisks kļuvis jautājums, kā darba devējam šādos apstākļos aizsargāt un uzraudzīt sava komercnoslēpuma neizpaušanas pienākumu, vienlaikus ievērojot darbinieka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un nodrošinot personas datu aizsardzību? Meklēsim atbildi uz šo jautājumu!

Komercnoslēpums var būtiski ietekmēt uzņēmuma vērtību un attīstības iespējas, jo tā neatļauta nokļūšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Vienlaikus, kā skaidrots Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.maija spriedumā lietā SKA-168/2010 un 2017.gada 12.jūlija spriedumā lietā SKA-29/2017, komercnoslēpuma turētājam jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo vērtību.

Kas ir komercnoslēpums?

Komercnoslēpuma jēdziens definēts Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (KAL), ar ko pārņemti direktīvā 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu noteiktie principi. KAL attiecināms uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu, tātad arī uz darbiniekiem.

Atbilstoši KAL 2.panta 1.daļai komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija:

  • kas ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
  • kam ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
  • attiecībā uz ko komercnoslēpuma turētājs veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.