Komercnoslēpuma aizsardzība attālinātajā darbā
2022-07-27
Ilze Rozentāle, SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law", juriste
Attālinātais darbs pašlaik ir daudzu darbinieku un darba devēju ikdiena, tādēļ būtisks kļuvis jautājums, kā darba devējam šādos apstākļos aizsargāt un uzraudzīt sava komercnoslēpuma neizpaušanas pienākumu, vienlaikus ievērojot darbinieka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un nodrošinot personas datu aizsardzību? Meklēsim atbildi uz šo jautājumu!
Komercnoslēpums var būtiski ietekmēt uzņēmuma vērtību un attīstības iespējas, jo tā neatļauta nokļūšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Vienlaikus, kā skaidrots Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.maija spriedumā lietā SKA-168/2010 un 2017.gada 12.jūlija spriedumā lietā SKA-29/2017, komercnoslēpuma turētājam jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo vērtību.
Kas ir komercnoslēpums?
Komercnoslēpuma jēdziens definēts Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (KAL), ar ko pārņemti direktīvā 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu noteiktie principi. KAL attiecināms uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu, tātad arī uz darbiniekiem.
Atbilstoši KAL 2.panta 1.daļai komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija:
- kas ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
- kam ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
- attiecībā uz ko komercnoslēpuma turētājs veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.
Iedomāsimies situāciju, ka uzņēmums ir iegādājies zemi jaunas ražotnes būvniecībai par izdevīgu cenu, kas tikai nedaudz pārsniedz zemes kadastra vērtību. Ražotnes būvniecības darbi jau ir uzsākti, kad pēkšņi tiek saņemta tiesas pavēste, jo zemes pārdevējam pa šo laiku pasludināta maksātnespēja un maksātnespējas administrators ir izvirzījis tiesā prasību pirkuma darījuma atzīšanai par spēkā neesošu. Vai šāda prasība var būt pamatota? Kā rīkoties uzņēmumam, lai pasargātu savus aktīvus?
Komerctiesības
06:00, 18. Apr. 2024
Pēc Krievijas militārā uzbrukuma Ukrainai daudzviet pasaulē, piemēram, Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās valstīs, ieviestas finanšu sankcijas pret plašu fizisku un juridisku personu loku. Ar šīm sankcijām tiek iesaldēti tām pakļauto personu finanšu līdzekļi, tādēļ ar tām nav iespējams veikt nekāda veida darījumus. Ko darīt kreditoram, ja sankcijām ticis pakļauts tā parādnieks?
Komerctiesības
06:00, 11. Apr. 2024
Pirms kāda laika tika ieviests jauns pagaidu aizsardzības noregulējums, tā rezultātā visu civillietu kategorijās tika paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai.
Komerctiesības
06:00, 27. Mar. 2024
Kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā apritējuši 2 gadi, bet jautājums par Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ievērošanas uzraudzību un papildu ierobežojumu noteikšanu joprojām ir aktuāls. Vai sankciju piemērošanai var būt izņēmumi? Vai sankciju izņēmumu piemērošanu var pārsūdzēt?
Komerctiesības
06:00, 26. Mar. 2024
Tiesāšanās bieži vien ir ilgs, dārgs un riskants process, jo īpaši fiziskām personām un vidējiem vai maziem uzņēmumiem. Finansiālie apsvērumi ir viens no noteicošajiem aspektiem tiesvedības uzsākšanai, tikai pēc tam ir tādas kategorijas kā taisnīgums, tiesību aizsardzība, piekļuve tiesai un tamlīdzīgi. Šo problēmu daudzās valstīs risina ar trešo personu finansējuma palīdzību, kas Latvijas praksē tiek izmantota reti.
Komerctiesības
06:00, 13. Mar. 2024
Bieži vien bijušie īpašnieki, kuriem ir atsavināts nekustamais īpašums, atsakās pamest īpašumu, kas juridiski viņiem vairs nepieder. Kā rīkoties jaunajam īpašniekam, lai varētu pilnvērtīgi lietot savu īpašumu bez nevēlamas trešo personu klātbūtnes?
Komerctiesības
06:00, 6. Mar. 2024
Attīstoties tehnoloģiskiem risinājumiem, darbinieku atlases procesā darba devēji izmanto mākslīgā intelekta risinājumu, lai optimizētu darba un darba atlases procesu. Attiecīgi šīs darbības rezultāts var radīt juridiskas sekas, tostarp Darba likumā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, dibinot darba tiesiskās attiecības. Kurš par to atbildīgs – darba devējs, kurš izmanto mākslīgo intelektu, vai mākslīgā intelekta sistēmas sagādātājs?
Komerctiesības
06:00, 19. Feb. 2024
Izmantojot digitālos rīkus, mūsdienās izplatīt reklāmu ārpus Latvijas robežām ir kļuvis viegli. Izvietojot reklāmu internetā, tā sasniedz ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus. Tāpēc būtiski zināt, kādi ir noteikumi reklāmas izvietošanai ārvalstīs, lai pēc iespējas izvairītos no tiesību aizskāruma, kas var rezultēties ar sodiem, aizliegumiem un tiesvedībām.
Komerctiesības
06:00, 2. Feb. 2024
Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb uzņēmumu ilgtspējas direktīva ir būtisks solis ceļā uz atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kurā akcentēta gan uzņēmējdarbības ilgtspēja, gan cieņa pret vidi un cilvēktiesībām. Šobrīd direktīva ir izstrādes procesā, un plānots, ka darbs pie tās varētu tikt pabeigts 2024.gadā. Ko šī direktīva nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
Komerctiesības
06:00, 31. Jan. 2024
No 2024.gada 1.janvāra spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums), kas ne tikai paplašina patiesā labuma guvēja definīciju attiecībā uz juridiskiem veidojumiem jeb trastiem, bet arī paredz ārvalstu Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi.
Komerctiesības
06:00, 9. Jan. 2024
Pēdējā laikā reklāmas saturs ir viens no apspriestākajiem tematiem sabiedrībā – nav šaubu, ka attiecībā uz reklāmu un tās izplatīšanu jāievēro normatīvajā regulējumā noteiktās prasības. Piemēram, reklāma nevar solīt “mūžīgo jaunību, veselību vai nemirstību”, tā ir maldinoša reklāma. Rakstā aplūkosim, kas īsti ir maldinoša reklāma, kādas var būt tiesiskās sekas šādas reklāmas izplatīšanai un kurš ir atbildīgs par maldinošas reklāmas satura izplatīšanu.
Klausies
Komerctiesības
06:00, 8. Jan. 2024
Ir pieņemti grozījumi likumā, ar kuriem valdība plāno iecelt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) par atbildīgo institūciju, kas sekos sankciju izpildes īstenošanai. Lai gan grozījumi likumā paredz, ka turpmāk par sankciju izpildi atbildēs FID, tomēr ir daži izņēmumi. Skaidrojam, kādas izmaiņas gaidāmas sankciju piemērošanas kārtībā.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2024
Plānotās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka atlaidi mājokļu kredītņēmējiem, raisījušas asas diskusijas nozares pārstāvju vidū. Piedāvātie grozījumi sevī ietver virkni neskaidrību un tiesisku risku, norāda Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts Edgars Pastars.
Komerctiesības
09:36, 30. Nov. 2023
Ja uzņēmējs vēlas vienā valstī nodibinātā uzņēmuma īstenoto uzņēmējdarbību paplašināt vai pārcelt uz citu valsti, tas var kalpot par iemeslu uzņēmuma atrašanās valsts vai teritorijas maiņai.
Komerctiesības
06:00, 17. Nov. 2023
Uzņēmuma, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, pienākums ir iecelt par likuma prasību ievērošanu uzņēmumā atbildīgu darbinieku (vai vairākus). Kādas prasības šādai personai noteiktas likumā, un kādi ir tās pienākumi? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem apskatīsim rakstā.
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2023
