Turpinot tēmu par autordarbu izmantošanu uzņēmējdarbībā, aplūkosim dažus praktiskus padomus par autortiesību nodošanu ar līgumu jeb autortiesību pāreju no autora uzņēmējam. Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta atļauja, noteikts Autortiesību likuma (AL) 40.pantā.

Autoru divējādās tiesības

Autortiesības ir divējādas – morālās jeb personiskās (AL 14.pants) un ekonomiskās jeb mantiskās (AL 15.pants) tiesības. Personiskās tiesības galvenokārt tiek saistītas ar autora personību un netiek uzskatītas par īpašumu, tās ir neatvasināmas, tātad personiskās tiesības nevar nevienam nodot, tās var izmantot tikai pats autors savā dzīves laikā, bet pēc viņa nāves – autora mantinieki.

Lai autors varētu dzīvot no sava amata augļiem, viņam jāsaņem atlīdzība par savu darbu. Jo vairāk viņa darbs tiek izpildīts, atskaņots, raidīts utt., jo lielāku atlīdzību saņem autors. Lai to nodrošinātu, autoram noteiktas mantiskās tiesības  izņēmuma tiesības rīkoties ar savu darbu, kā arī nodot tā izmantošanas tiesības citām personām. Autoram ir tiesības savu darbu publiskot, publicēt, publiski izpildīt, izplatīt, raidīt, retranslēt, padarīt pieejamu internetā, iznomāt, izīrēt, publiski patapināt, reproducēt, tulkot, aranžēt, dramatizēt, ekranizēt, kā arī pārveidot. Bez autora atļaujas neviena cita persona to darīt nedrīkst. Mantiskās tiesības var nodot citām personām, noslēdzot līgumu.

Rakstisks vai mutisks līgums?

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 1511.–1513.pantu līgums ir vairāku personu ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm, bet vienpusējs solījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību[1].