Jautājums par privāto dzīvi jau iepriekš aktualizējās saistībā ar īstenojamo datu aizsardzības reformu. Šajā pārmaiņu un ārkārtējās situācijas laikā, kad attālinātais darbs jeb darbs no mājām strauji palielinājies un mainījis mūsu ikdienas dzīvi, tas ir vēl aktuālāk, jo nošķirt darbu no privātās dzīves kļūst arvien grūtāk.

Raksta līdzautors: Jānis Kāršenieks, ZAB "TGS Baltic" jurists

Ne velti arī Eiropas Parlamenta deputāti aicinājuši sagatavot regulējumu, kas darbiniekiem visā Eiropas Savienībā piešķirtu tiesības pēc darba laika digitāli "atslēgties" no darba, piemēram, nepārbaudīt darba e-pastu vai neatbildēt uz darba zvaniem, neradot darbiniekam negatīvas sekas.

Arī profesionālā pieredze un tiesu prakse beidzamā laikā apliecina, ka ar privāto dzīvi saistīto aspektu loks ir ļoti plašs. Īpaši izceļams ir Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 20. augusta spriedums lietā SKC-605/2019, kurā sniegtas vairākas būtiskas atziņas par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpuma aspektiem darba tiesiskajās attiecībās, to konstatēšanu un pierādīšanu. Tās īsumā aplūkotas raksta turpinājumā.

Lietas būtība

Darba devējs tiesā cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 1. punktu, 110. panta 4. daļu un 130. pantu, uzskatot, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu un noteikto darba kārtību. Prasība pamatota ar to, ka darbinieks vairāku nedēļu ilgā laika posmā neattaisnoti kavējis darbu, nav informējis par neierašanās cēloņiem un darba vietas patvaļīgas atstāšanas iemesliem pirms darba laika beigām, kā arī nav sācis pildīt precizētos pienākumus un nav apmeklējis rīkojumā noteikto darba vietu.