Nereti dzirdēts par tautībām, kuras ir košas, atraktīvas, neatlaidīgas un, šķiet, tieši ar šīm savām rakstura īpašībām spēj sasniegt lieliskus pārdošanas rezultātus. Bet vai latvieši ir labi pārdevēji? Vai mums piemīt būtiskākās šim arodam nepieciešamās īpašības? Varbūt trūkstošo vienkārši vajag uztrenēt?

Vārda "mentalitāte" izcelsme nāk no latīņu valodas "mentalis" (prāts, saprāts). Ar mentalitāti tiek apzīmēts cilvēku kopai raksturīgs domāšanas veids, dzīves uztvere un emocionālā ievirze. Atrodoties zemēs, kurās proaktīvs preču piedāvāšanas veids mijas ar spēcīgu kaulēšanos, mēs ļoti bieži nodomājam, ka mēs tā rīkoties neesam pieraduši. Mēs ne tikai neesam tā raduši, bet mums patiesībā nav trenētas šādas iemaņas. Un tas mums izraisa diskomfortu, nogurumu un vēlēšanos ātrāk doties prom.

Latvieša būtībai vispār ir grūti adaptēties globālajām pārdošanas prasībām un tendencēm klientus uzrunāt proaktīvi, jaunus kontaktus meklēt, zvanot pa telefonu. Latvietim nav ielikta šūpulī vēlme "iet uz āru". Latvieši sargā savu viensētu – labākajā gadījumā viņi uzņem viesus. Tieši to var novērot arī pārdošanā. Šobrīd izejošie zvani ir kļuvuši par ikdienu. Šķiet, ka esam adaptējušies jaunās pasaules prasībām. Bet, kad paveram "aizkaru" un sākam izvērtēt pārdošanas sarunas, atklājas, ka joprojām esam viensētnieki.