Vai nekustamais īpašums ir laba investīcija?

Piedzīvoti dažādi tirgus kāpumi un kritumi, tomēr labs nekustamais īpašums kā ilgtermiņa investīcija sevi ir pierādījis un joprojām ir viens no populārākajiem ieguldījumu veidiem, domājot ne tikai par ģimenes labklājību, bet arī vecumdienām. Lai uzzinātu, kas jāņem vērā pirms īpašuma iegādes, un vai lielais pirkums būs laba investīcija, aicinām iepazīties ar Nordea bankas nekustamā īpašuma eksperta Edgara Indrāna ieteikumiem.

Iegādājoties īpašumu, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem, kas var būt izšķiroši, nodrošinot pastāvīgus ienākumus un peļņu ilgtermiņā. Pirmkārt, tā ir īpašuma cena, kurai nevajadzētu būt augstākai par tirgus vērtību. Otrkārt, jāņem vērā savas finansiālās iespējas un gaidāmie tēriņi – bieži vien mēdzam apsvērt tikai pirkuma summu, aizmirstot par papildu izdevumiem nākotnē. Tāpēc piedāvājam 5 ieteikumus, kas palīdzēs pieņemt pārdomātu lēmumu, iegādājoties nekustamo īpašumu kā investīciju:

1.Kopējā tirgus situācija un savu iespēju izvērtēšana

Atskatoties uz 2007. gadu, nekustamā īpašuma cenas bija sasniegušas visu laiku augstāko līmeni. Pēc “gāzi grīdā” laikiem sekoja krīze un īpašumu vērtība daudzviet samazinājās uz pusi un pat vairāk. Pēdējo 5 gadu laikā cenas ir nostabilizējušās, uzrādot pavisam nelielu kāpumu. Lai arī politiskie un ekonomiskie procesi pasaulē liek būt uzmanīgiem, šobrīd piedāvājums ir tirgus un ekonomiskai situācijai atbilstošs, kas rada labus apstākļus investīcijām. Arī mājsaimniecību finanses šobrīd ir ļoti labā stāvoklī – noguldījumi pārsniedz kredītu apjomu, radot labvēlīgu augsni ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.

Pat ja šodien dzīvojam labi, ir ļoti svarīgi izvērtēt savas vai kopīgās ģimenes finansiālās iespējas ilgtermiņā (bērni, vecāki pensionāri, mājdzīvnieki u.c.). Esošie kredīti, līzingi vai citas saistības ietekmē mūsu rīcībspēju un stabilitāti. Tie ir ikmēneša maksājumi, kuri jāveic neatkarīgi no tā, vai mūsu ienākumi palielinās vai samazinās. Iegādājoties īpašumu, jārēķinās, ka tas visbiežāk ir ilgtermiņa ieguldījums uz 10, pat līdz 30 gadiem. Tāpēc svarīgi sev uzdot jautājumu, vai varēšu tikt galā ar visām izmaksām arī tad, ja uz laiku zaudēšu pastāvīgus ienākumus.

2.Noskatītā īpašuma tirgus vērtējums un statuss

Īpašuma vērtēšana ir viens no svarīgākajiem un gudrākajiem soļiem, ko var veikt jauna mājokļa pircējs. Tas sniedz pilnvērtīgu informāciju par patieso īpašuma vērtību, ļaujot saprast, vai par konkrēto pirkumu tiks pārmaksāts, vai gluži otrādi, tā cena ir zem tirgus vērtības. Arī kredīta piešķiršanas gadījumā, bankas ņem vērā īpašuma vērtējumu. Dzīvokļu vērtēšanas cena ir ap 100 eiro, bet zemesgabalu un dzīvojamo māju – līdz pat 350 eiro.

Svarīgi ir noskaidrot arī īpašuma statusu. Piemēram, vai tas ir iekļauts kultūras pieminekļu sarakstā. Tas var ietekmēt gan fasādes un logu kvalitātes nosacījumus, gan iekštelpu remontu, piemēram, vēsturiskās podiņu krāsns restaurāciju. Visbeidzot, jānoskaidro arī zemes īpašuma statuss. Ja zeme zem ēkas nav īpašumā, tad par to ir jāmaksā nomas maksa.

3.Apkārtējā infrastruktūra, istabu skaits un ikdienas izmaksas

Istabu skaitam ir ļoti liela nozīme, tāpēc svarīgi saprast, cik cilvēki dzīvos īpašumā tagad un tuvākajā nākotnē (ja tiek plānots ģimenes pieaugums), kā arī, kas būs jūsu īrnieki (ja īpašums tiek iegādāts ar mērķi izīrēt). Infrastruktūras ziņā ir svarīgi pievērst uzmanību veikalu, skolu, bērnudārzu un sabiedriskā transporta pieturu pieejamībai. Ņemot vērā, ka mūsdienās gandrīz katrai mājsaimniecībai ir vismaz 1 automašīna, autostāvvietas pieejamība padarīs kopējo īpašumu pievilcīgāku un likvīdāku.

Kopā ar tirgus vērtējumu ieteicams veikt arī tehnisko apsekojumu, jo dzīvokļa vai ēkas tehniskais stāvoklis nākotnē var prasīt papildu ieguldījumus. Piemēram, jumta, fasādes, kāpņutelpas vai lifta remonts. Pie ikdienas izdevumiem jāpierēķina arī komunālo pakalpojumu maksājumi un apsaimniekošana, kā arī īpašuma apdrošināšana, kas bankas kredīta gadījumā būs obligāta.

4.Maksājumi valsts iestādēm

Pērkot īpašumu, pircējam ir jāsamaksā valsts nodeva, kas ir 2 % apmērā no pirkuma līgumā noteiktās pirkuma summas. Par hipotēkas reģistrēšanu jeb ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā jāmaksā 0.1 % no kredītlīguma summas, bet ne vairāk par 1422.87 eiro. Jārēķinās arī ar nelielām kancelejas nodevām.

Gadījumā, ja īpašums tiek izīrēts, saimnieciskās darbības veicējam par to ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, lai vienotos par nodokļu nomaksu. Ja pēc mazāk kā 5 gadiem iegādāto īpašumu vēlēsieties pārdot, ir jāņem vērā arī kapitāla pieauguma nodokļa iespējamība.

5.Bankas kredīts un notāra izmaksas

Ja īpašums tiek iegādāts ar bankas kredīta palīdzību, jārēķinās ar aizdevuma izsniegšanas komisiju, kas svārstās no 0.5% līdz 1% no pirkuma summas. Bankas finansējuma apmērs ir atkarīgs no īpašuma tipa, bet ikmēneša maksājums no aizdevuma atmaksas termiņa un procentu likmes. Papildu izmaksas prasīs arī notāra pakalpojumi. Nostiprinājuma lūgums par īpašuma reģistrāciju svārstās ap 90 eiro, bet nostiprinājuma lūgums par ķīlas nostiprināšanu par labu bankai no 25 līdz 40 eiro.

Pirms lēmuma pieņemšanas par ilgtermiņa saistībām jāpārliecinās, ka jaunais mājoklis spēs sevi atpelnīt arī tad, ja ienākumi samazināsies vai tiks izvēlēta cita dzīvesvieta. Tāpēc vēlreiz Nordea aicina aizņemties atbildīgi, izvērtējot savu iespēju atmaksāt kredītu.

Nekustamais īpašums kā investīcija

Kvalitatīvs nekustamais īpašums labā vietā ilgtermiņā vienmēr būs laba investīcija. Vislabāk, ja īpašums tiek iegādāts par iekrātiem līdzekļiem. Šajā gadījumā, paaugstinoties īpašuma vērtībai, palielināsies arī atdeve no investīcijas. Izvēloties īpašumu iegādāties, ņemot bankas kredītu, iegūtā starpība no vērtības pieauguma būs jānovirza procentu maksājumiem un citiem ar kredītu saistītiem izdevumiem, līdz ar to ienesīgums būs mazāks kā, ja īpašums iegādāts par saviem līdzekļiem.

Taču bankas kredīts viennozīmīgi ir iespēja, piemēram, īpašumu izīrējot visu kredīta termiņa laiku, iegūtā ikmēneša summa var nosegt arī papildu izmaksas, ko veido procenti.