Šogad augusi Baltijas uzņēmumu interese par iespējām kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa - Melalksne.
"Interese ir, bet es nevaru runāt par konkrētiem uzņēmumiem, jo skaidri tas ir zināms tikai tajā brīdī, kad tiek jau reģistrēts prospekts. Tomēr viennozīmīgi var teikt, ka visā Baltijā šogad mēs jūtam lielāku interesi nekā pērn," teica Auziņa - Melalksne.
Viņa atzīmēja, ka svarīgākais, ko kapitāla tirgus dalībnieki vēlas redzēt no biržā kotētajiem uzņēmumiem, ir uzņēmuma ambīcijas un izaugsme, bet uzņēmuma izmērs ir nākamais svarīgākais elements, tostarp interese no vietējiem un ārvalstu investoriem ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 20 miljonus eiro, savukārt par mazākiem uzņēmumiem interese ir tikai no vietējo investoru puses. "Faktiski, ja uzņēmuma apgrozījums ir virs 20 miljoniem eiro, tad par to ir interese gan mazajiem investoriem, gan ārvalstu institucionālajiem investoriem. Ja piedāvājums ir zem 20 miljoniem eiro, tad var rēķināties tikai ar vietējo investoru bāzi," norādīja biržas vadītāja.
Vienlaikus Auziņa - Melalksne uzsvēra, ka ļoti svarīga ir arī konkrētā nozare un konkrētais sektors, kurā uzņēmums stradā, kā arī uzņēmuma korporatīvā pārvaldība - kā uzņēmums tiek pārvaldīts, vai tajā ir profesionāla vadības komanda, cik lielā mērā ikdienas darbā ir iesaistīti akcionāri, vai tiek domāts par vadības pēctecību utt.
Tāpat viņa norādīja, ka svarīgs elements ir arī spēja vienoties par cenu. "Es teiktu, ka tas ir vislielākais klupšanas akmens. Esošo akcionāru priekšstats par to, cik vērts ir uzņēmums, bieži vien nesakrīt ar to, ko ir gatavi maksāt jaunie investori. Pēdējos gados ir bijuši diezgan bieži gadījumi, kad investori nav spējuši vienoties tieši par cenu, un esošie akcionāri nolemj neiet uz biržu un piesaistīt kapitālu citādi. Te ir svarīgi saprast, ka jaunie investori ir gatavi ieguldīt līdzekļus tikai viena iemesla dēļ, – lai vēlāk nopelnītu. Tādēļ, lai šos investorus ieinteresētu, ir jāspēj piedāvāt nelielu atlaidi, lai akciju cena nākotnē varētu augt," teica Auziņa - Melalksne.
Viņa norādīja, ka šajā gadījumā gan uzņēmēji pārvērtē savu kompāniju, gan arī investori atlaidi grib pārāk lielu. "Esošie akcionāri nevar cerēt uz lielām investīcijām pretī piedāvājot mazu publiskā apgrozījumā esošo akciju skaitu. Diemžēl, bet ir gadījumi, kad esošie īpašnieki ir gatavi šķirties no ļoti mazas kontroles daļas uzņēmumā, bet grib par to ļoti augstu cenu. Savukārt pretī ir investori, kuri redz, ka šādā veidā viņiem nav nekādu iespēju iespaidot procesus, kas uzņēmumā notiek, un viņi pat nevar "nobalsot ar kājām", pārdodot savas akcijas, ja uzņēmums nav pietiekami likvīds. Vienlaikus bija redzams, ka pēc krīzes investori par akcijām vispār nebija gatavi maksāt augstu cenu," sacīja Auziņa - Melalksne.
