Par iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam neatbilstoši īstenotiem investīciju projektiem Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniekiem prasīs atmaksāt sešus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Viņa atzina, ka ne visi ES fondu projekti ir īstenoti atbilstoši to sākotnējam mērķim, kas nemaz nav iespējams, līdz ar iepriekšējā plānošanas periodā LAD ir bijis pietiekami daudz noraidīto projektu un projektu, par kuriem jāatprasa naudu atpakaļ. "Šobrīd LAD kopējais debitoru apmērs ir seši miljoni eiro. Tas nozīmē, ka mēs par sešiem miljoniem prasām [naudu] atpakaļ, bet vidējā debitora lielums ir nepilni četri tūkstoši eiro. Tie ir nepilni divi tūkstoši klientu, kuri kaut ko ir darījuši ne tā, kā vajadzēja un tiem atbalsts tiks atprasīts atpakaļ," sacīja Vītola-Helviga.
Vienlaikus viņš uzsvēra - tā kā LAD kopumā ir 70-80 tūkstoši klientu, tad divi tūkstoši parādnieku ir normāls īpatsvars. "Nekad nebūs tā, ka visi projekti īstenosies un visi projekti īstenosies atbilstoši. Vienmēr tur, kur ir lielas naudas, ir arī vēlme kaut ko darīt un ne tā, kā vajag un sanemt vairāk nekā pienākas," viņa atzina.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs minēja, ka ne visi projekti tiek īstenoti arī ekonomiskās situācijas dēļ. Piemēram, ņemot vērā mainīgo situāciju piena lopkopībā, dzīve atsevišķos gadījumos ieviesa nopietnas korekcijas - pazeminājās piena iepirkuma cenas, līdz ar to nav bijis iespējams visus projektus realizēt.
Pēc Vītolas-Helvigas teiktā, domstarpību dēļ starp LAD un lauksaimniekiem ir sāktas arī vairākas tiesvedības. "Tiesvedības ir normāls process. Tās galvenokārt ir pret LAD, klienti ir neapmierināti ar to, ka mēs noraidām projektus un tas arī ir pilnīgi normāls process - cilvēki nav apmierināti ar mūus lēmumiem un mums ir tiesvedības, kas paņem ļoti daudz laika un resursu, bet kopumā mums tiesvedību rezultāts, es gribu teikt, ir ļoti pozitīvs," sacīja LAD direktore, piebilstot, ka 98% tiesvedību ir LAD pozitīvs lēmums.
Viņa pastāstīja, ka pašlaik LAD ir aktuālas ir 115 tiesvedību lietas, kas atrodas dažādās tiesu instancēs. LAD to uztver kā normālu procesu, ko dienests akceptē. "Ja 2004.gadā mums varbūt bija divas vai trīs tiesvedības, tad tagad šis process, protams, ir daudz drošāks, daudz aktīvās," viņa sacīja, piebilstot, ka visvairāk tiesvedību ES fondu projektu ietvaros ir par LAD neatbalstītajiem projektiem, kā arī projekti, par kuriem tiek samaksāts samazinātā apjomā.
Savukārt Dūklavs atzīmēja, ka no kopējo LAD tiesvedību skaita ne visas ir attiecināmas uz lauku atbalsta projektiem, daļa tiesvedību ir saistītas, piemēram, ar zemes mērniecību un citiem LAD darbības veidiem.
Jau vēstīts, ka Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gada plānošanas periodā no ES fondu līdzekļiem Latvijas lauksaimniecībā ir ieguldīti kopumā 2,8 miljardi eiro un iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais finansējums lauksaimniecībā ir apgūts 100% apmērā, savukārt zivsaimniecībā - 98% apmērā.
Iepriekšējā 2007.-2013.gada plānošanas periodā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda Latvijas lauksaimniekiem bija pieejams finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā, no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, Eiropas Zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.
LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.
