Latvijā šogad 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 827 EUR, kas ir par 5,3% jeb 41 EUR vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā algas 2016.gada pirmajos 3 mēnešos augušas straujāk – par 6%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 4,1%. Šogad 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 820 EUR, bet sabiedriskajā sektorā – 842 EUR.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, algas gada laikā pieauga par 4,1% – līdz 788 EUR.
Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa šogad 1.ceturksni Latvijā bija 610 EUR, un gada laikā tā pieauga par 5,2%.
Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4% veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kuras ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6%.
Bruto darba samaksas fonds 2016.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,1% jeb 104 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,8% jeb 5500.
Statistikas pārvaldē arī piebilda, ka minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 EUR jeb par 2,8% no 2016.gada janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Šogad 1.ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā gadā, lielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī enerģētikas jomā. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas jomā, kā arī tirdzniecībā un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā.
2016.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija citu pakalpojumu nozarē – par 9,2%, lauksaimniecībā, mežniecībā un zivsaimniecībā – par 8,4%, nekustamo īpašumu nozarē – par 8,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī ieguves rūpniecības nozarē - par 7,7%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 7,4%.
Nekustamo īpašumu, kā arī ieguves rūpniecības nozarē algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds, norādīja statistikas pārvaldē.
Mazāks pieaugums gada laikā bija nozarēs ar lielāko vidējo atalgojumu valstī – finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē. Algas lēnāk auga arī izglītībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
