Grieķijas valdība savu valsti un tautu ir novedusi līdz katastrofai, komentējot Grieķijas referenduma iznākumu, atzina finanšu ministrs Jānis Reirs.
"Svētdien notiekošajā referendumā Grieķijas tauta ir paudusi savu attieksmi par turpmāku palikšanu eiro zonā. Ņemot vērā, ka vairākums ir nobalsojis "pret" sadarbību ar starptautiskiem partneriem, var izdarīt secinājumus, ka Grieķija saka "nē" palīdzībai no starptautiskajiem partneriem un palikšanai eiro zonā," teica Reirs.
Viņš uzsvēra, ka ekonomiskā situācija Grieķijā ir dramatiski pasliktinājusies, finansiāls atbalsts Grieķijai esošajā situācijā ir ļoti nepieciešams. "Grieķijas valdība savu valsti un tautu ir novedusi līdz katastrofai. Grieķijas tautas mandāts - "nē" būs tālākais vadmotīvs Grieķijas valdībai, bet tas, nepadarīs vieglāku sarunu procesu par nosacījumiem finansiālās palīdzības saņemšanai, drīzāk padarot sarunu procesu un finansiāla atbalsta saņemšanu par neiespējamu. Jo grūti iedomāties, ka citu valstu nodokļu maksātāji, būtu gatavi atbalstīt finansiāli Grieķiju, vienlaikus apzinoties, ka šo aizdevumu atpakaļ varētu nesaņemt. Tāpat jāuzver, ka ārēja parāda norakstīšana Grieķijai nav pat apspriežama," teica Reirs, uzsverot, ka Grieķiju tuvākajā laikā sagaida ļoti grūti laiki, jo ekonomiskā izaugsme ir būtiski pasliktinājusies, bankās tiks noteiktas kapitāla kontroles.
"Visticamāk, ka būs nepieciešami pasākumi no Eiropas Savienības puses, lai atvieglotu humanitāro krīzi Grieķijā, jo ekonomiskā un politiskā situācija radījusi ļoti sarežģītus apstākļus Grieķijas iedzīvotājiem, it sevišķi maznodrošinātajiem. Pēdējo dienu notikumi Grieķijā ir bezprecedenta gadījums Eiropas un pasaules vēsturē, kā arī šobrīd nav skaidrs, kāda būs turpmākā notikumu attīstība. Nesen eiro zonā veiktās nopietnās strukturālās reformas nepieļaus līdzīgu situāciju atkārtošanās, jo eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru problēmu risināšanai, izveidojot Eiropas Stabilitātes mehānisms. Tāpat pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eiro zonas valstu valdības vērtspapīru procentu likmēm," atzina ministrs.
Viņš norādīja, ka Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%.
Reirs norādīja, ka plānots, ka jau tuvākajā laikā uz ārkārtas sanāksmi sanāks eiro grupas finanšu ministri un nevar izslēgt, ka būs arī ārkārtas Eirosamits par Grieķijas situāciju.
Grieķija ir finanšu sabrukuma priekšā. Bez finanšu palīdzības un aizdevumiem no Eiropas institūcijām tuvākajā laikā, tā būs spiesta izdot dokumentus, kas apliecina valdības aizņemšanos no iedzīvotājiem, vai arī atgriezties pie nacionālās valūtas drahmas.
Grieķijā svētdien notikušajā referendumā lielākā daļa balsotāju ir noraidījuši starptautisko aizdevēju priekšlikumus, liecina Iekšlietu ministrijas publiskotie provizoriskie rezultāti. Atbilstoši šiem rezultātiem pret ir nobalsojuši 61%, bet par - 39% referenduma dalībnieku.
Jau vēstīts, ka otrdien, kad noslēdzās Eiropas puses dalība iepriekšējā aizdevuma programmā, Grieķija nespēja atmaksāt Starptautiskajam Valūtas fondam 1,5 miljardus eiro, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kas neizpilda savas saistības pret šo institūciju. Rezultātā fonds pārtrauca tālāku Grieķijas finansēšanu līdz parāds nav nokārtots.
Eiro zonas finanšu instruments - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) - piektdien paziņoja, ka Grieķija oficiāli ir piedzīvojusi valsts maksātnespēju jeb defoltu. EFSF kontrolē 144,6 miljardus eiro Grieķijai aizdoto līdzekļu.
