Sākotnējās naftas cenas korekcijas dēļ lētāka kurināmā laikmets var ieilgt, tautsaimniecībā radot gan ieguvumus, gan zaudējumus.

Slānekļa naftas ieguves bums Ziemeļamerikā un Rietumvalstu attiecību normalizēšanās ar Irānu izdarījušas ievērojamas korekcijas pasaules naftas tirgū, izraisot lūzumu iepriekšējos cenu veidošanās mehānismos. Tā rezultātā melnā zelta cena pazeminās jau vairāk nekā pusotru gadu, šajā laikā zaudējot apmēram 70% no iepriekšējās tirgus vērtības. Februāra pēdējās dekādes vidū 1 Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” barels maksāja nedaudz vairāk par 30 ASV dolāriem. Tas noticis, lai gan pasaules centrālās bankas turpina ievērojami palielināt naudas masu ekonomikā. Tradicionālos apstākļos šim faktoram vajadzētu veicināt inflācijas palielināšanos un papildu naudas ieplūšanu preču biržās, izraisot arī melnā zelta cenas kāpumu. Tomēr tas nav noticis arī par spīti augošajai ģeopolitiskajai nestabilitātei Tuvajos Austrumos, kas ir galvenais pasaules naftas reģions.