Gada nogale allaž paiet valsts budžeta gaidās un analizēšanā, kas ir nozīmīgs brīdis jebkuras valsts ekonomiskajā dzīvē, jo valsts budžets spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomiskās politikas īstenošanā un sociāli-ekonomisko mērķu sasniegšanā.
Taču pēdējos gados šis brīdis tiek gaidīts ar bažām par to, vai atkal nav ieviestas jaunas izmaiņas, it īpaši tās, kas skar nodokļu politiku. Tas liek aizdomāties par uzņēmējiem un to lomu ekonomikā.
Viens no mūsdienu ekonomikas svarīgākajiem uzdevumiem ir identificēt faktorus, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Pastāv dažādi viedokļi un teorijas par ekonomisko izaugsmi veicinošiem faktoriem un nosacījumiem. Viena no teorijām ir tradicionālā neoklasiskā ekonomikas teorija, kas ir kļuvusi par pasaulē dominējošo ekonomikas doktrīnu. Saskaņā ar neoklasiskās ekonomikas teorijas principiem, valsts ekonomiskās izaugsme ir atkarīga no valsts rīcībā esošā darbaspēka un kapitāla piedāvājuma un tehnoloģiju attīstības līmeņa (Todaro, Smith, 2012). Tāpat daži ekonomikas teorētiķi (Smith, 2010) norāda, ka zināšanas un uz tirgu orientētas politikas īstenošana arī būtiski ietekmē ekonomikas izaugsmi.
Atskatoties ekonomikas teorijas veidošanās vēsturē, jāsaka, ka atklāsme par uzņēmēju lomu ekonomikā nāca pakāpeniski un tikai ap 1800.gadu franču ekonomists Žans Batists Seijs pirmo reizi ieviesa terminu "uzņēmējs" un uzsvēra uzņēmēja būtisko un radošo lomu ekonomikā (Younkins, 2006). Viņš uzņēmēju raksturoja kā prognozētāju, projektu vērtētāju un to, kas uzņemas riskus. Šis raksturojums būtiski neatšķiras no mūsdienu izpratnes par uzņēmēju, jo, lai nodrošinātu sekmīgu uzņēmējdarbību, uzņēmējam jāpiemīt jaunrades, kontaktēšanās, organizatora, projektu vadīšanas un uzņēmīguma spējām. Tāpat Seijs uzskatīja, ka labklājība ir radošuma, ideju, iztēles un inovāciju rezultāts un saprata, ka ekonomiskā izaugsme nav iedomājam bez uzņēmējiem un kapitāla uzkrāšanas.
Uzņēmēju loma ekonomikā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā
Pēc tam, bet jau krietni vēlāk – ap 1920.-1930.gadiem, ideju par uzņēmēju lomu ekonomikā attīstīja austriešu ekonomists Jozefs Šumpeters, kurš uzskatīja, ka uzņēmējs ir ekonomiskās izaugsmes atslēga un uzņēmējdarbības procesi spēlē nozīmīgu lomu ekonomikas attīstībā.
Mūsdienās izpratne par uzņēmēju lomu ekonomikā ir attīstījusies un iezīmē vairākas svarīgas uzņēmēju ietekmes:
- tie veicina kapitāla veidošanos;
- rada darba vietas;
- sekmē līdzsvarotu reģionālo attīstību;
- samazina ekonomiskās varas koncentrāciju;
- veicina labklājību un uzlabo dzīves standartus;
- veicina eksporta attīstību;
- rada inovācijas, kas viss kopumā veicina vispārēju valsts attīstību.
Taču, lai uzņēmēju loma ekonomikā būtu nozīmīga un lai tās ietekme palielinātos, svarīga ir vide, kurā uzņēmēji darbojas. Latvijā veikto pētījumu rezultāti parāda, ka pašlaik galvenie uzņēmējdarbību kavējošie un ierobežojošie faktori ir nestabila nodokļu politika, nodokļu likmes, nodokļu normatīvais regulējums un birokrātija. Šādā veidā tiek ierobežota uzņēmēju attīstība un to loma ekonomikā mazinās, jo daļa uzņēmumu pāriet pelēkajā ekonomikā, kuras galvenās iezīmes ir aplokšņu algas un peļņas slēpšana. Tas savukārt nozīmē to, ka tiem uzņēmumiem, kas godīgi strādā un ievēro visas prasības, ir grūti nopelnīt un konkurēt ar tiem, kas darbojas pelēkajā ekonomikā.
Vērtējot aktuālās politiskās norises un lēmumu pieņemšanas tendences Latvijā, šķiet, ka politikas veidotājiem būtu svarīgi atcerēties ekonomikas teorijas pamatprincipus un vispārējās atziņas par uzņēmēju lomu ekonomikā. Tikai ilgtermiņa lēmumi, stabila nodokļu politika un prognozējamība rosinās uzņēmējus attīstīties un strādāt valsts ekonomiskās izaugsmes interesēs.
