Iekšzemes kopprodukta (IKP) 1.ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka Latvijas ekonomika turpina atrasties pārmaiņu laikos, ko pārsvarā ietekmē ārējie faktori. Gads sācies ar vāju ekonomikas izaugsmi, uzrādot tikai 1,8% pieaugumu gada griezumā.
Gada sākums pārsteidza ar ievērojamām svārstībām apstrādes rūpniecībā, janvārī produkcijas izlaidei samazinoties par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet jau februārī apstrādes rūpniecība uzrādīja 4,3% pieaugumu gada griezumā. Lielāko samazinājumu janvārī (par 36,5%) deva iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kura ir atkarīga no lieliem pasūtījumiem. Visticamāk, ka kritumu ietekmēja ekonomiskā situācija Krievijā un tās zemā pirktspēja.
Arī pārtikas rūpniecība janvārī uzrādīja 5,8% samazinājumu tieši Krievijas tirgus dēļ, bet jau februārī pieauga par 5,2%. Savukārt ar eksportu uz Krieviju mazāk saistītās nozares uzrādīja pieaugumu, piemēram, kokrūpniecības produkcija šī gada pirmajos 2 mēnešos pieauga par attiecīgi 9,2% un 11,2%. Lai gan dati par apstrādes rūpniecību martā vēl nav publicēti, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskajā paziņojumā ir iekļauta informācija, ka apstrādes rūpniecība šā gada 1.ceturksnī pieauga vien par 0,5%, kas nozīmē, ka marta dati varētu uzrādīt kritumu nozares izlaidē.
Krievijas ekonomiskā situācija un sankciju režīms turpina iespaidot arī visa veida kravu plūsmu caur Latvijas ostām un dzelzceļu. Tranzītu būtiski ietekmē arī ogļu pieprasījuma kritums, zemās naftas cenas un citi faktori. Arī Krievijas ostās šogad ogļu apjomi mazinās. Tādējādi dzelzceļa un ostu apgrozījums šī gada 1.ceturksnī samazinājās attiecīgi par 20,6% un 14,1%. Dzelzceļam tas bija zemākais apgrozījums kopš 2007.gada, bet ostām - kopš 2011.gada.
Ģeopolitiskā situācija turpina iespaidot arī eksporta apjomus, janvārī preču eksportam samazinoties par 10,9% un februārī par 1,2%. Tomēr reālā izteiksmē kritums nav bijis tik dramatisks, jo samazinājās arī eksporta cenas. Turklāt imports samazinājās vēl straujāk, tādējādi samazinot eksporta krituma negatīvo ietekmi uz IKP.
Savukārt privātā patēriņa pieaugums, kas bija ekonomikas virzītājspēks pēdējos gados, varētu būt samazinājies. Lai arī patērētāju noskaņojums ir labs un stabils un vidējā darba samaksa uzrādīja spēcīgu pieaugumu (ap 5%) pirmajos šī gada mēnešos, tomēr mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums 1.ceturksnī bija vien 2,3% salīdzinājumā ar 5,4% vidēji pērn.
Bažas rada būvniecības nozares samazinājums par 22%, ko ietekmēja Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanās. Šā gada 1.ceturkšņa dati par konsolidētā kopbudžeta investīcijām pamatkapitālā uzrāda 41,7% kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni. Jāatzīmē, ka investīciju kavēšanās nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi.
CSP 31.05.2016. plāno publicēt izvērsto ziņojumu par precizēto IKP. Saņemot šos datus, varēs pilnvērtīgi izvērtēt, kā tie ietekmēs šogad prognozētā IKP rezultātu. Kopumā Latvijas situācija nav sliktāka par pārējām ES valstīm, lai gan ES izaugsmes prognozes pastāvīgi tiek nedaudz samazinātas.
