Kā liecina DNB bankas šī gada statistikas dati, Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%. Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums, cilvēkiem tikai pamazām “iepazīstoties ar koku”. Viens no iemesliem – daļā sabiedrības pastāvošie maldīgie priekšstati par koka izmantošanu būvniecībā.
Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra u.c. mājām. "Klienti pamazām sāk novērtēt koka mājas, aizvien vairāk apzinoties to priekšrocības - tās ir ātri uzceļamas, ekoloģiskas un energoefektīvas. Arī bankas kreditēšanas nosacījumi koka būvēm ir tādi paši kā citām ēkām, tādējādi apliecinot DNB pārliecību par koka māju kvalitāti. Turklāt ar ALTUM atbalstu kopējais finansējums var sasniegt 85%,” situāciju raksturo K.Anckalniņš. "Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību. Cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību. Turklāt koks ir resurss, ko latviešu tauta jau izsenis izmantojusi gan māju būvniecībā, gan sadzīves un citu nepieciešamo priekšmetu veidošanā.”
Arī ražotāji izjūt kā aizspriedumus, tā arī pārmaiņas koka māju izvēlē. Kā uzsver Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē. "2015. gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū. Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā. Piemēram, ja ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, tad Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas. Otrs iemesls - vietējo iedzīvotāju aizspriedumi pret koka būvniecību. Šī situācija gan nav unikāla, jo arī skandināvi ir gājuši šo "koka iepazīšanas” ceļu, kura sākumā pašlaik esam arī mēs,” komentē G.Zamurs.
Kā norāda biedrības "Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis, Latvijā ir bijis liels pārrāvums modernu koka ēku būvniecībā, un cilvēkiem ir izveidojies priekštats, ka koks ir kaut kas arhaisks un nav piemērots modernu ēku būvniecībai. Tomēr pasaules tendences liecina par pretējo – būvniecībā arvien vairāk ienāk koka konstrukcijas, būvējot modernas, interesantas un funkcionālas koka mājas. Pēdējo gadu laikā koka māju arhitektūra ne vien tiek popularizēta ar jau esošām vēsturiskām koka būvēm, bet arī piesaista arhitektus, kas specializējas tieši kokmateriāla ēku veidošanā, izstrādājot specifiskus un unikālus dizaina risinājumus.
"Iedzīvotājiem ir svarīgi saprast, ka tāpat kā jebkura cita materiāla ēkas arī koka mājas ir nepieciešams apsaimniekot, tajās jāiegulda līdzekļi, lai tās ilgstoši kalpotu. Mēs bieži redzam koka mājas, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī, taču jāuzsver, ka šāda situācija ir nevis tāpēc, ka māja ir no koka, bet gan tāpēc, ka cilvēku vainas dēļ tās tehniskais stāvoklis ir ārkārtas situācijā. Katrā ziņā varu tikai aicināt cilvēkus, kuri vēlas būvēt māju, apsvērt ideju to celt no koka, jo tas ir mūsu vietējais materiāls, turklāt videi draudzīgs un dabīgs. Labi uzbūvēta koka māja kalpos ļoti ilgi,” tā K.Ceplis.
