Ministru kabinetā izskatīti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), kas nostiprinās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības informēt nodokļu maksātāju par faktiem, kas liecina par darījuma partnera nodokļu riskiem, un pilnveidos juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, norādīts grozījumu anotācijā. Grozījumi stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizēt risku tikt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos, kā arī lai veicinātu PVN krāpšanas apkarošanu un īstenotu daudzpusējās agrīnās brīdināšanas mehānismu, grozījumos likumā par NN iekļautais regulējums paredz VID tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants.
Šajā gadījumā par riskantu darījuma partneri tiek uzskatīts nodokļu maksātājs, kura darbība vai deklarētie darījumi pēc VID veiktās risku analīzes liecina par iespējamiem konkrētā nodokļu maksātāja veiktajiem nodokļu pārkāpumiem.
Vienlaikus VID būs pienākums katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt, vai informācija, kas liecina par darījuma partnera nodokļu riskiem, nesatur tiesiski aizsargātu informāciju, piemēram, komercnoslēpumu. Tiesiski aizsargājama informācija nav atklājama nodokļu maksātājam.
Tāpat grozījumos mēģināts pilnveidot arī valdes locekļu atbildības jautājumus. Secināts, ka likuma par NN 11.nodaļas regulējums sākotnēji bija ar preventīvu ietekmi, tomēr šobrīd neattur juridiskas personas valdes locekļus bezatbildīgi rīkoties attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto saistību izpildi, un kopumā nav vērtējams kā efektīvs un tāds, kas veicina nodokļu parādu iekasēšanu budžetā.
Lai to risinātu, veiktas izmaiņas likuma par NN 60.panta 1.daļas 3.punktā, nosakot, ka turpmāk viens no kritērijiem procesa uzsākšanai būs fakta konstatācija, ka juridiska persona pēc lēmuma pieņemšanas par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, paziņojuma par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju nosūtīšanas, tematiskās pārbaudes akta noformēšanas, ja tās laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa vai faktiskā vadītāja darbības vai bezdarbības rezultātā pilnā apmērā nav samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi.
Tādējādi vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli. Šajā gadījumā būtiski konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) veiktā darbība vai bezdarbība ir novedusi pie tā, ka nodokļu parāds nav segts.
Turklāt atbildība paredzēta ne tikai valdes loceklim, bet arī juridiskās personas faktiskajam vadītājam, ņemot vērā, ka VID bieži konstatē gadījumus, kad faktiski juridiskās personas darbību nodrošina pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības.
