Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteikts obligātās autoruzraudzības saturs un gadījumi, kad obligāti veicama projekta autoruzraudzība. Grozījumi apstiprināti 2025.gada 2.decembra sēdē, informē Kultūras ministrija.

Autoruzraudzība ir būtisks un neaizvietojams būvniecības procesa elements, kas nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību – no kultūras mantojuma saglabāšanas līdz publisko līdzekļu efektīvai izmantošanai. Eiropas mēroga arhitektūras politika un Davosas deklarācijā paustās vērtības un kvalitātes sistēma iestājas par augstas kvalitātes būvēto vidi, kas tiks nodota mantojumā nākamajām paaudzēm. Obligātā autoruzraudzība nepieciešama augstvērtīgas un drošas būvētās vides nodrošināšanai sabiedrības interesēs: kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības zonās, trešās grupas būvēm un publiskā finansējuma objektiem.

Autoruzraudzības mērķis ir kontrolēt būvprojekta īstenošanas atbilstību būvprojektā ietvertajiem arhitektoniskajiem, inženiertehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem. Ministu kabineta (MK) noteikumu grozījumu projektā ir noteikti konkrēti gadījumi, kad autoruzraudzība obligāti veicama publiskai un privātai personai un ir noteikti gadījumi, kad autoruzraudzību var neveikt.

MK noteikumu grozījumi paredz, ka autoruzraudzību obligāti veic šādām arhitektūras un būvkonstrukciju daļām:

  • valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;
  • 2. un 3.grupas ēku jaunai būvniecībai vai pārbūvei pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ja pārbūve skar fasādes risinājumus, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku un palīgēku būvniecību;
  • publiskai personai piederošai 3.grupas būvei, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
  • jaunas ēkas būvniecībai, ēkas pārbūvei un restaurācijai;
  • inženierbūves ar publisku funkciju jaunai būvniecībai un pārbūvei.

Grozījumi arīdzan paredz, ka autoruzrauga profesionālā kompetence nav aizstājama ar citu būvniecības dalībnieku (būvuzraugu, būvdarbu vadītāju, būvinspektoru) kompetenci. Autoruzrauga funkcijas nedublē būvuzrauga pienākumus. Dublēšanās rodas tikai no līgumslēdzēju prakses, nevis no tiesiskā regulējuma. Tikai sertificēts arhitekts pēc profesijas standarta un sertifikācijas ietvara var pilnvērtīgi veikt autora uzraudzību arhitektoniskās kvalitātes īstenošanai.

Normatīvā regulējuma izmaiņu veikšanā iesaistītie nozares pārstāvji uzsvēra, ka obligātās autoruzraudzības satura skaidrojums ir nepieciešams nozarē strādājošajiem profesionāļiem, kā arī grozījumi ir būtiski publiskā finansējuma objektiem iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā, lai neveidotos pārrāvums likumdošanā, kas var radīt gan pārpratumus, kā arī juridiskas sekas līgumslēdzējiem. Informatīvi un skaidrojoši pasākumi tiks veikti sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām.

Kultūras ministrija un biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” paredz, ka grozījumi samazinās administratīvo slogu. Paredzams, ka ietekme būs divējāda:

  • tiešā ietekme: administratīvā sloga atvieglojums komersantiem – uz obligāto autoruzraudzības ietvaru attiecināmo objektu skaita samazinājums MK noteikumu Nr.500 105.punktā paredzētajos gadījumos – būtisks samazinājums 2. un 3.grupas būvēm, kuras būvniecība netiek finansēta no publisko personu līdzekļiem un būvniecības ierosinātājs nav noslēdzis līgumu par autoruzraudzības veikšanu;
  • netiešā ietekme: obligātās autoruzraudzības saglabāšana publiskā sektorā ļaus pasūtītājam arī turpmāk bez birokrātiskiem šķēršļiem veikt iepirkumus par nepieciešamiem autoruzraudzības darbiem, bez papildu skaidrojumiem un aizdomām par potenciālu līdzekļu izšķērdēšanu.