18.janvārī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja otreiz caurlūkotos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz būtiski stiprināt Tieslietu padomes pilnvaras, kapacitāti un pārvaldību, kā arī mazināt izpildvaras un likumdevēja lomu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Tieslietu padomes pilnvaru paplašināšana ir būtisks tiesu varas neatkarības elements. Tāpēc šie Saeimas pieņemtie grozījumi ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā.
Viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts iekārtas pamatprincipiem ir varas dalīšanas princips, kas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp trīs varas atzariem – likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek mazināta izpildvaras un likumdevējvaras iesaiste, turpmāk tiesu varas pārstāvju rokās tiks koncentrēta būtisku jautājumu izlemšana gan tiesnešu karjeras virzības jautājumos, gan tiesneša amata kandidātu atlases un eksaminācijas kārtības noteikšanā. Vienlaikus tas uzliek Tieslietu padomei arī lielāku atbildību, atzīst Dz.Rasnačs.
Lai mazinātu izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi, Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšana un atbrīvošana no amata, kā arī tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.
Aicināts komentēt ierobežojumu vienai un tai pašai personai būt par tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, tieslietu ministrs minēja, ka Saeimas plenārsēdē visprecīzāk konkrēto situāciju raksturoja Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš, Inese Lībiņa-Egnere un Gunārs Kūtris.
Ministrs uzsver, ka tiesu teritoriālās reformas īstenošanā iesaistītos tiesu priekšsēdētājus šī ierobežojošā norma skars tikai 2020.gadā, kad Tieslietu padomei būs jālemj par trīs jaunu tiesu priekšsēdetāju iecelšanu amatā. Savukārt 2021.gadā – divu un 2022.gadā – vēl divu jaunu tiesas priekšsēdētāju iecelšanu.
Ar grozījumiem Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšana.
Turpmāk Tieslietu padome apstiprinās tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību programmas saturu pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra priekšlikuma, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu tiesu sistēmā strādājošo kompetenču pilnveidi.
Ar grozījumiem nostiprināts, ka Tieslietu padomes darbu koordinē Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība.
Vienlaikus tiek precizēti nosacījumi personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātiem, proti, precizējot likumā "Par tiesu varu” noteikto nosacījumu atbilstoši Kriminālprocesa likumā ietvertajai terminoloģijai, paredzot, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem.
