Latvijā šogad darba vietās reģistrēti 14 letāli nelaimes gadījumi, kas ir par sešiem negadījumiem jeb 43% mazāk neka pērn attiecīgajā laika periodā, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.
Viņš norādīja, ka Latvijā darba vietās šogad bijuši 14 letāli nelaimes gadījumi, savukārt pērn šajā laika posmā - 20. "Taču mēs nevaram par to ļoti priecāties vai teikt, ka esam kaut ko sasnieguši, jo visa aktīvā būvniecības, lauksaimniecības sezona joprojām ir pašā plaukumā un tikai attīstīties. Tās ir nozares, kurās katru gadu notiek daudz nelaimes, tāpēc par to, vai kopumā ir bijis uzlabojums, mēs varēsim runāt gada beigās," sacīja Lūsis.
Pēc viņa teiktā, aptuveni četros no pieciem letālajiem nelaimes gadījumiem iet bojā darbinieki, kuru darba stāžs ir līdz trim gadiem. "Tas nozīmē, ka darba devēji nepievērš pietiekami lielu vērību darbinieku apmācībai un darba aizsardzības jautājumiem pieiet ļoti formāli. Lai uzlabotu esošo situāciju, savu attieksmi ir jāmaina gan darba devējiem, gan darbiniekiem," sacīja Lūsis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šogad ir pieaudzis dabīgās nāves gadījumu skaits, kad darbinieks darba vietā miris vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. "Ja pagājušogad pa visu gadu kopumā bija 42, tad šogad piecos mēnešos jau ir 29 [dabīgās nāves gadījumu darba vietās], kas nozīmē, ka mēs tūlīt būsim pietuvojušies gada normai. Te ir pamats uztraukties, jo tie ir gadījumi, kas notiek ar cilvēkiem 30, 35 un 40 gadu vecumā. (..) Te ir jautājums, vai cilvēkam ir bijusi pārslodze darbā - kā emocionālā, tā varbūt arī fiziskā pārslodze. Otrs jautājums, vai cilvēks nav pārsniedzis [darba] stundas," sacīja Lūsis, piebilstot, ka darbs vairākās darba vietās, virsstundas un nesamērīgs atpūtas laiks ir faktori, kas pāragri noved pie dabīgās nāves gadījumiem darba vietā.
Viņš arī prognozēja, ka dabīgās nāves nelaimes gadījumu skaits šogad kopumā varētu pieaugt salīdzinājumā ar gadu iepriekš. "Mēs redzam, ka kopš 2013.gada šī tendence ir izteikti augoša un es neredzu pamatu pārmaiņām darba vidē vai sabiedrības veselības domāšanā. Es gribētu teikt, tā tendence ir satraucoša un, visticamāk, ka šogad būs jauns rekords," atzina Lūsis.
Pēc viņa sacīta, visvairāk dabīgajā nāvē šogad līdz šim ir gājuši bojā vīrieši un tikai divos gadījumos - sievietes. "Absolūti lielākā daļa [dabīgajā nāvē] iet bojā vīrieši. (..) Protams, ka vīriešiem ir tas niķis, ka ārsts nav tas mīļākais cilvēks pie kā viņš ies un viņš ies pašā pēdējā brīdī, kad veselības stāvoklis tiešām būs ļoti slikts un jau sen būs ielaists. Tas ir viens no faktoriem. Otrs ir visi mūsu kaitīgie faktori, sākot ar to, cik mēs labi atpūšamies, vai mēs esam fiziski aktīvi vai pasīvi. Ja esam pasīvi un tam vēl nāk klāt kaitīgie ieradumi, tas viss kaitīgo ietekmi veicina," sacīja VDI direktors.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš aģentūrai BNS teica, ka letālu nelaimes gadījumu skaits šā gada sākumā ir samazinājies saistībā ar maigo ziemu. "Parasti mežizstrāde ir visvairāk ziemā un tad tur visvairāk cieš un arī būvniecība, faktiski, tik tikko ir sākusies, jo laika apstākļi to neļāva ātrāk, tas pats ar ceļa remontiem. Arī lauksaimniecības sezona ir par trijām nedēļām vai būtībā mēnesi vēlāk sākusies, tā kā ir veiksmīgi sakritis, ka tas sākums ir veiksmīgāks," sacīja Vanadziņš.
Viņš piebilda, ka visvairāk nelaimes gadījumu ir būvniecības, mežsaimniecības un darba aizsardzības jomās.
Savukārt dabīgās nāves skaits ik gadu pieaug un, visticamāk, palielināsies arī šogad, viņš prognozēja. "Tas, visticamāk, ir rezultāts tam, ka ir cilvēki, kas 10,15 gadus ir nenormāli daudz strādājuši, bez brīvdienām, bez atvaļinājumiem, garākas stundas nekā būtu jāstrādā. Tas pamazām viss ir krājies," teica Vanadziņš.
Viņš uzsvēra - lai mazinātu dabīgās nāves nelaimes gadījumu skatu darba vietās, vairāk jāaicina sabiedrību izmantot valsts piedāvātās obligātās veselības pārbaudes, apmeklēt ģimenes ārstus. "Jāizglīto, ka visu naudu nenopelnīsi un, ja tu būsi vesels, tad arī nopelnīsi. Ja tu būsi, invalīds, slims vai miris, nauda tajā brīdī vairs neko nepalīdzēs," klāstija Vanadziņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā galvenie dabīgās nāves iemesli ir sirds asinsvadu slimības, taču citās pasaules valstīs šādu saslimšanu izraisīti nāves gadījumi ir mazāk."Mēs esam diemžēl ļoti bēdīgs izņēmums, jo faktiski gan nelaimes gadījumu darba vietās, gan sirds asinsvadu slimības gadījumu skaita ziņā mēs esam Eiropas līderi, tur mēs līdzigi kā ar letālajiem gadījumiem diemžēl esam Eiropā augšgalā," atzina Vnadziņš.
Atbilstoši VID datiem no šā gada 1.janvāra līdz 9.jūnijam Latvijā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums, tostarp 67 gadījumos darbinieki ir guvuši smagas traumas darba vietās, bet 43 darbinieki miruši, tostarp 29 gadījumos miršanas cēlonis bija dabīgā nāve, kad darbinieks miris darba vietā vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Savukārt pērn kopumā Latvijā reģistrēti 1 762 nelaimes gadījumi darba vietās, tostarp 41 nāve.
