Apstiprināti grozījumi Būvniecības likumā, kas skaidri noteiks katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēs būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabos būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā, informē Ekonomikas ministrija.
Līdz ar grozījumiem likumā skaidri tiek nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība – katrs dalībnieks atbild par savu būvniecības procesa daļu. Būvniecības likumā būvniecības procesa dalībnieku atbildība tiek apskatīta neatkarīgi no būvniecības procesa veida.
Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma dalībnieki ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā tiek paredzēts, ka viņi var paļauties uz to, ka citi būvniecības procesa dalībnieki ir veikuši savus pienākumus atbilstoši (piemēram, būvdarbu veicējs var paļauties, ka būvprojekta izstrādātājs ir veicis savus pienākums atbilstoši – būvniecības ieceres dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām). Vienlaikus jānorāda, ka paļaušanās nav attiecināma uz gadījumiem, kuros būvniecības procesa dalībniekiem ir pienākums uzraudzīt vai pārbaudīt citu būvniecības procesa dalībnieku (līdzīgi arī būvspeciālistu gadījumā). Savukārt gadījumā, ja būvdarbu laikā atklājas, ka nav ievērotas kādas prasības, piemēram, mehāniskās stiprības un stabilitāte prasības, būvdarbu veicējam ir jārīkojas tā, lai novērstu iespējamo kaitējumu.
Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek precizēti BVKB noteiktie uzdevumi, piemēram, turpmāk BVKB kompetencē būs arī publisku ēku atjaunošanas kontrole, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. BVKB tāpat turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Tas risinās līdzšinējo situāciju, kurā daudzas personas pastāvīgi lūdz sniegt BVKB viedokli par jebkuriem ar būvniecību vai mājokļiem saistītiem jautājumiem.
Līdz ar grozījumiem likumā arī tiek precizēta būvvaldes kompetence, nosakot, ka būvvaldes kompetencē visa būvniecības administratīvā procesa ietvaros (būvniecības iecere, būvdarbi, pieņemšana ekspluatācijā) būs veikt šādas būvniecības un tehnisko prasību pārbaudes:
- arhitektoniskās kvalitātes pārbaudes, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
- pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteikto prasību pārbaude;
- normatīvajos aktos noteikto būvju novietojuma pārbaude.
Lai novērstu līdzšinējās pretrunas un iespēju dažādi interpretēt likumu normas, ministrija rosina detālplānojumu izstrādes regulējumu noteikt speciālajos Ministru kabineta noteikumos par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi. Līdz ar to EM rosina no Būvniecības likuma (14. panta 5. daļas) svītrot normu “Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei.”
