Ceturtdien, 27.10.2016., Saeima otrajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko iepirkumu likumu (PIL), ar kuru paredzēts ieviest vairākas izmaiņas un jauninājumus salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu, kā arī iepirkumu organizēšanā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) prasības.
Jaunajā PIL paredzēts celt līgumcenu robežvērtību pakalpojumiem un piegādēm līdz 10 000 EUR un būvdarbiem - līdz 20 000 EUR. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 EUR, bet būvdarbiem - no 14 000 EUR.
Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 EUR piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 EUR - būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 EUR vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 EUR vai lielāka.
Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 EUR. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.
Regulējums arī papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro. Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras veikšanas iepirkumos līdz 135 000 EUR, tādējādi papildinot iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumu sarakstu. Tas nepieciešams, lai iestādes varētu piesaistīt konkrētus autorus, komponistus, tēlniekus un citus māksliniekus, skaidrojuši likumprojekta autori.
No iepirkumu procedūru veidu saraksta plānots svītrot metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Metu konkursa kritērijus un nosacījumus sīkāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Depozīta maksājums, apstrīdot iepirkuma procedūru
Likumprojektā paredzēts ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras vai konkursa rezultātus. Depozīta maksājums būs veicams, ja gada laikā iesniedzējs Iepirkumu uzraudzības birojam būs iesniedzis jau 2 nepamatotus iesniegumus par attiecīgā iepirkuma apstrīdēšanu. Maksājums publisku būvdarbu līgumiem būs 3400 EUR, bet publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem - 840 EUR. Šādu maksājumu un to atmaksas kārtību noteiks valdība.
Informācija par plānotajiem iepirkumiem
Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot paredzamo līgumcenu un plānoto iepirkuma izsludināšanas ceturksni. Tāpat pasūtītājam turpmāk sagatavotais iepirkuma procedūras ziņojums būs jāpublicē arī savā mājaslapā, tostarp par katru iepirkuma procedūru pēc lēmuma pieņemšanas par konkursa rezultātiem.
Elektroniska sistēma pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai
Turpmāk pasūtītajam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem pasūtītājiem. Tā sāks darboties 3 posmos. 1.posms būs no 18.04.2017. attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem, kur paredzamā līgumcena būs vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Nākamais posms būs no 01.10.2017. attiecībā uz visām iepirkuma procedūrām. Savukārt no 01.04.2018. elektroniski varēs iesniegt piedāvājumus attiecībā uz iepirkumiem, kuru cena būs 42 000 EUR vai lielāka, 10 000 EUR vai lielāka, bet mazāka par 42 000 EUR, un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena būs 20 000 EUR vai lielāka, bet mazāka par 170 000 EUR.
Stingrāka apakšuzņēmēju darba kontrole
Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norāda viņu kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām izmaiņām sarakstā.
Izziņas ārvalstīs reģistrētiem pretendentiem
Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs reģistrētiem pretendentiem nepieciešamās izziņas būs derīgas 6 mēnešus līdzšinējā 1 mēneša vietā, ja vien izziņas izdevējiestāde nebūs norādījusi citu termiņu.
Iepirkuma komisija
Līdz ar izmaiņām tiks mainīts iepirkumu komisiju darbs. Turpmāk iepirkuma komisija vismaz 5 cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā līgumcena būs lielāka par 1 miljonu eiro līdzšinējo 711 000 EUR vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt 3 locekļu sastāvā.
Jauni iepirkumu veidi
Kā jauni iepirkumu veidi PL paredzēti:
- konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs nodrošināt iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām;
- inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.
Jauni termini
No jauna, pielīdzinot terminoloģiju ES direktīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK) tekstam, likumā tiek ieviesti tādi termini kā:
- aprites cikls;
- iepirkuma procedūras dokuments;
- kopējā tehniskā specifikācija.
Likumā tiek noteikta apakšuzņēmēja definīcija, nosakot, ka tā būs pretendenta nolīgta persona vai šādas personas nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei. Tāpat likumprojektā ir definēts zaļais publiskais iepirkums un paplašināta tā piemērošanas joma.
ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.
Administratīvais slogs samazināsies, ieviešot Eiropas vienoto iepirkuma dokumentu, jo pretendentiem nevajadzēs katrā iepirkumā uzreiz iesniegt visus kvalifikāciju un pieredzi apliecinošus dokumentus. Tādus vajadzēs iesniegt tikai pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
Lai jaunais PIL stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā.
