Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neplāno palielināt pārbaužu skaitu pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos, intervijā sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Pārbaužu skaitu nav plānots palielināt. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārbaužu skaits pat nedaudz samazinājās. Gadā veicam aptuveni 40 000 pārbaužu pārtikas uzņēmumos, bet bez tā mums vēl ir daudz citu funkciju, kurām nepieciešami resursi, piemēram, Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas pasākumi," teica Balodis.

Viņš piebilda, ka PVD uzraudzības programmas ir veidotas, lai sasniegtu galveno mērķi - produktu drošumu. Lielākā no programmām ir atliekvielu kontroles programma, tai seko pesticīdu kontroles un mikrobioloģiskās kontroles programmas. "Minētās lielās programmas ir nepieciešamas, lai no Latvijas vispār varētu kaut ko izvest uz citām valstīm. Eiropas Savienībā atliekvielu un pesticīdu programmai ir jābūt konkrētā apjomā, bet arī trešās valstīs, piemēram, Krievija skatās, kā mēs kontrolējam, piemēram, benzopirēnu, dioksīnus zivīs. Ja mēs kaut ko nekontrolējam, ir kārtējais arguments, lai kaut ko neļautu. Tāpēc savus resursus izmantojam, lai nosegtu prioritātes," teica Balodis.

Tāpat viņš minēja, ka PVD uzdevums ir pārbaudīt arī produktu marķējumus, tāpēc, ja pēc pārtikas produktu drošības pārbaudēm paliek pāri nauda, PVD var veikt pārbaudes arī uz viltojumiem. "Ir jānosaka prioritātes - vai prioritāte ir pārtikas drošums, jo viltojums ne vienmēr apdraud patērētāja veselību, bet toksiskas piedevas gan," uzsvēra PVD ģenerāldirektors.

BNS_logo.jpg