Ministru kabineta sēdē ir izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) un ar to saistītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. To mērķis ir pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus piegādātājus. Tāpat paredzēts paplašināt sabiedrības piekļuvi informācijai par noslēgto līgumu faktisko izpildi.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Tāpat tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu:

  • ja tas ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā;
  • pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas;
  • savā profesionālajā darbībā pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu;
  • mēģinājis prettiesiski ietekmēt pasūtītāja vai  iepirkumu komisijas vai tās locekļa lēmumu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas sniegtu tam nepamatotas priekšrocības;
  • iepriekš nav izpildījis noslēgtu līgumu.

Par noteiktiem pārkāpumiem tiek pagarināts kandidātu un pretendentu izslēgšanas periods no 12 mēnešiem uz 36 mēnešiem. Tāpat tiek noteikts, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude attiecas uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kā arī tiek precizēta izslēgšanas iemeslu pārbaudes kartība un rīcība, konstatējot izslēgšanas iemeslu.

Turpmāk noteikti izslēgšanas iemesli būs attiecināmi arī uz patieso labuma guvēju un personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē.

Regulējums izstrādāts, ņemot vērā esošā regulējuma piemērošanas praksi un izvērtējot regulējumu Igaunijā un Lietuvā, kur līdzīgs regulējums jau šobrīd ir spēkā.

Tāpat, sekojot OECD un Eiropas Komisijas labās prakses rekomendācijām, paredzēts izveidot līgumu reģistru, paplašinot informācijas apjomu. Tas būs sabiedrībai pieejams reģistrs par noslēgtajiem līgumiem, iekļaujot informāciju par līgumu faktisko izpildi.