12.02.2018. spēkā stājas grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas būtiski palielina Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras gaitā, samazinot šajos jautājumos izpildvaras un likumdevēja ietekmi. Tāpat paplašināta Augstākās tiesas departamentu loma, lemjot par tiesnešu augstāko karjeras posmu – kasācijas instanci, kā arī paplašināta Diciplinārtiesas kompetence, informē Augstākā tiesa.
Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas bija līdz šim. Tādas pašas izmaiņas arī attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata.
Saeima vairs nelems par tiesnešu pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šis jautājums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē.
Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteiks tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.
Tāpat Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteiks rajona (pilsētas) tiesas, to tiesu namus un zemesgrāmatu nodaļas, to darbības teritorijas un atrašanās vietas, kā arī apgabaltiesu teritorijas, to namus un to darbības teritorijas.
Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma lems gan par vakantas tiesneša amata vietas pārcelšanu tiesas darbības teritorijas ietvaros, gan par tiesneša pārcelšanu uz citu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros.
Arī Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima. Taču vairs netiek paredzēta iespēja, ka Goda tiesnesis varētu uz laiku aizstāt rajona (pilsētas), apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā.
Tieslietu padome arī apstiprinās tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību programmu saturu.
Līdz šim Tieslietu padomes lēmumi nebija pārsūdzami, bet ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” noteikts, ka turpmāk tiesnesis, uz kuru attiecas Tieslietu padomes lēmums par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, varēs to pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlase arī turpmāk notiks atklātā pretendentu konkursā. Taču, lai nodrošinātu, ka kasācijas instances tiesas tiesnešu atlasē un tiesnešu pagaidu aizstājēju izvēlē izšķirīga nozīme ir atbilstoši kvalificētu tiesnešu vērtējumam par kandidātu, likuma izmaiņas noteic, ka kandidāta virzībā uz tiesneša amatu Augstākajā tiesā turpmāk noteicošais būs Augstākās tiesas attiecīgā departamenta tiesnešu kopsapulces, nevis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums.
Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce sniegs atzinumu gan par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu, gan par tiesnesi, kurš pretendē uz laiku aizstāt Augstākās tiesas tiesnesi.
Kritērijus, ko atzinuma sniegšanai izmantos Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce, apstiprinās Tieslietu padome.
Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pozitīvu attiecīgā departamenta atzinumu. Ja Augstākās tiesas tiesneša amatā tiek virzīts zemākas instances tiesas tiesnesis, gala lēmumu par iecelšanu amatā pieņem Tieslietu padome, bet ja tiesnesis, kas nav bijis tiesneša amatā Latvijas tiesu sistēmā, – Saeima.
