Saeima 9. jūlijā trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas cita starpā ievieš finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem, kā arī precizē prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat likums ievieš Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā, informē Saeimas Preses dienests. 

Likumā paredzēts, ka turpmāk, lai atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks varētu reģistrēties Valsts vides dienestā (VVD), tam būs jāiesniedz finanšu nodrošinājums. Atkritumu tirgotājam vai apsaimniekošanas starpniekam, kurš reģistrēts VVD līdz šī gada 30. decembrim, finanšu nodrošinājums būs jāiesniedz līdz 2021. gada 31. martam. Bez tā tirgotājs vai starpnieks nevarēs veikt savu darbu. VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājumu, ja atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks nebūs nogādājis atkritumus tiem paredzētajā vietā.

Finanšu nodrošinājums likumā definēts kā kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.

Likums arī nosaka, ja atkritumu apsaimniekotājam būs izsniegtas vairākas atļaujas atkritumu apsaimniekošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, tam finanšu nodrošinājums būs jāsniedz par to atļauju, kurā norādīts lielākais apsaimniekojamo atkritumu apjoms. Savukārt VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā par jebkuru atkritumu apsaimniekotājam izsniegto atļauju.

Finanšu nodrošinājumu nepiemēros biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ja tam būs izsniegta noteikta atļauja. Tāpat to nepiemēros depozīta sistēmas operatoram, kurš būs noslēdzis līgumu ar VVD par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā un būs iesniedzis finanšu nodrošinājumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam.

Likumā paredzēts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022. gada
30. decembrim būs jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns. Ja kāda no atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām šādu plānu neapstiprinās, tai tāds būs jāizstrādā savai administratīvajai teritorijai.

Līdz ar izmaiņām noteikts, ka sadzīves atkritumu poligonā no 2030. gada 1. janvāra būs aizliegts apglabāt sadzīves atkritumus, kurus iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt tehniski un ekonomiski pamatotā veidā. Apsaimniekotājiem būs jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) informācija par produktu un materiālu daudzumu, ko iegūst pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai citām reģenerācijas darbībām. Tāpat sadzīves atkritumu poligona īpašniekam, apsaimniekotājam vai pašvaldībai būs jānodrošina poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana valdības noteiktajā termiņā un apjomā.

Noteikts, ka VARAM turpmāk arī izvērtēs, vai sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana sasniedz noteiktos mērķus. Pēc izvērtēšanas VARAM publicēs savā tīmekļvietnē sarakstu, iekļaujot tos sadzīves atkritumu poligonu īpašniekus vai apsaimniekotājus, kuri minētos mērķus nav sasnieguši. Izvērtēšanas kritērijus noteiks valdība.

Gadījumā, ja būs pamatotas aizdomas par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai piesārņojošo darbību veikšanas atļauju nosacījumu pārkāpumiem, kā arī tad, ja komersanta atbildīgās amatpersonas ir bijušas iesaistītas vides aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumu izdarīšanā, VVD būs tiesības veikt atkritumu plūsmas kontroli, izmantojot tehniskos līdzekļus. Grozījumi arī nosaka, ka VVD būs jāuztur mājaslapa par atkritumu dalīto savākšanu – Skiroviegli.lv.

Precizēts likuma mērķis, nosakot, ka dabas resursu efektīva izmantošana palielinātu Latvijas konkurētspēju un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku.

Tāpat likumā precizētas sadzīves un bioloģisko atkritumu, kā arī atsevišķi izdalītas pārtikas un būvniecības atkritumu definīcijas. Likumu papildināts arī ar normu, kas nosaka, ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas materiāls, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem.