Jaunais režīms mazo komersantu un uzņēmējdarbības sācēju atbalstam, visticamāk, varētu stāties spēkā no 2018.gada, sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
"Ja runājam par uzņēmējdarbību un tās uzsākšanu, mums ir jārisina divas fundamentālas problēmas. Pirmā ir tā, ka Latvijā samazinās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Ja 2011.gadā tādu bija 17 tūkstoši, tad 2015.gadā - 12 tūkstoši. Varbūt šis samazinājums nav tik liela problēma, bet jautājums ir par uzņēmēja gēnu. Lietuvā ir apmēram 60 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, Igaunijā – 61, bet Latvijā par 10 mazāk. Jādomā, ko iesākt, ja cilvēkiem ir interesantas idejas vai vēlme startēt uzņēmējdarbībā, lai viņi to darītu," stāstīja Ašeradens.
Pēc viņa teiktā, vēl viena problēma ir mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). "Šo režīmu radīja krīzes laikā kā uzņēmējdarbības uzsākšanas nodokļu režīmu. Tas ir iekonservējies, un jau garāku periodu diskutējam, ko ar to iesākt. Viena sabiedrības daļa saka, ka tas kropļo konkurenci, bet otra norāda, ka grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet, tā kā strādā relatīvi mazā ienākumu zonā, nevarētu maksāt uzņēmuma nodokļus pilnā apmērā, un tāpēc lūdz ļaut turpināt eksistēt," pauda ministrs.
Ekonomikas ministrijā (EM) piedāvā trīs risinājumus. "Pirmais ir atbalsts strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb "start-up", un tas būs viens no ambiciozākajiem piedāvājumiem Baltijā. Atbalsts būs iespējams, ja uzņēmums ir saņēmis investoru atbalstu, riska kapitāla ieguldījumu vismaz 30 tūkstošu eiro apmērā. Tas būtu kā apliecinājums valdībai, ka šim uzņēmumam ir cerība izdzīvot. Mēs ļoti labi zinām, ka ilgtermiņā no 10 "start-up" uzņēmumiem izdzīvo viens, divi. Ja ir saņemts riska kapitāla atbalsts, ir divas iespējas. Viens režīms ir tāds, ka uzņēmums par katru darbinieku maksā fiksētu samaksu 250 eiro apmērā, kas aiziet minimālās sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa segšanai. Otrs režīms, kas ir ambiciozāks un jau iestrādāts Eiropas fondu programmās, ļauj 45% no izmaksām segt, ja ir piesaistīti augsti kvalificēti darbinieki, – piesakoties programmā, nodokļu daļa tiek kompensēta. "Start-up" uzņēmumiem ir svarīgi attīstības fāzē piesaistīt augsti apmaksātus speciālistus, bieži vien ne no Latvijas, lai nodrošinātu izaugsmi. Šādu atbalstu var saņemt piecus gadus. EM mērķis ir, lai gadā veidotos apmēram 20 šādi augsti kvalificēti tehnoloģiju "start-up" uzņēmumi," klāstīja Ašeradens.
Savukārt nākamais atbalsts veids būtu atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem. "Ja mēs ilgtermiņā atsakāmies no MUN režīma, mēs ieviešam jaunu atbalsta mehānismu, kas uzņēmumiem būtu pieejams pirmos trīs darbības gadus. Tātad pirmajā darbības gadā uzņēmumam būtu jāmaksā nodoklis 10% no apgrozījuma apmērā, kas aizietu sociālās apdrošināšanas iemaksu segšanai. Pirmais gads ir svarīgākais uzņēmuma dzīvē. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma nosaka, ka, neraugoties uz to, ka tev nav ienākumu, tev ir jārezervē nauda, lai varētu samaksāt atalgojumu darbiniekiem un nodokļus. Šo uzņēmumi bieži vien min kā barjeru, jo pirmajā darbības gadā vēl nav zināms, vai izdosies, bet strādāt ir jāsāk. Tāpēc jaunais mehānisms paredz, ka maksā tad, kad tev sāk veidoties ieņēmumi. Par šo ir gaidāmas lielas diskusijas ar Finanšu ministriju, bet EM uzskata, ka tas būtu labs veids, kā iedrošināt cilvēkus, neiedzīt viņus problēmās jau pirmajā darbības gadā," skaidroja ministrs.
Pēc viņa teiktā otrajā darbības gadā uzņēmumam būtu jāmaksā minimālā sociālā iemaksa 75% apmērā un 3% no apgrozījuma, trešajā gadā – minimālā sociālā iemaksa 100% apmērā un 3% no apgrozījuma, bet ceturtajā gadā jau jāpāriet uz pilnu nodokļu režīmu ar noteikumu, ka apgrozījums nepārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā un atalgojums nav lielāks par 750 eiro mēnesī. Šādu režīmu cilvēks varēs izmantot vai nu kā dibinātājs vai darbinieks reizi piecos gados.
Savukārt trešais atbalsta veids būtu atbalsts dzīvesstila uzņēmumiem. "Tas lielākoties attiecas uz reģionāliem uzņēmumiem, kas ražo, piemēram, sveces, pirtsslotas utt. Esam nākuši klajā ar jaunu priekšlikumu, skatīsimies, ko par to teiks Finanšu ministrija. Jāatzīst, ka pirmā reakcija nebija negatīva. Pirmais variants, ja jūsu ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, jums vienkārši jāreģistrē uzņēmējdarbība Valsts ieņēmumu dienestā un viss. Mums būtu svarīgi, ka cilvēki deklarē savu nodarbošanos. Otrs variants, par ko varētu būt lielākas diskusijas, ir, ja jūsu ieņēmumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro, jūs maksājat fiksētu maksājumu 150 eiro mēnesī apmērā. Taču, ja strādājat tikai vasaras sezonā, jūs varat reģistrēt šo uzņēmējdarbības režīmu tikai, piemēram, uz 6 mēnešiem. Ir atvieglota grāmatvedība, skaidri noteikumi," skaidroja ekonomikas ministrs.
Viņš norādīja, ka vairāk vai mazāk gan Latvijas Darba Devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atbalsta EM piedāvājumu. "Ar uzņēmēju organizācijām bija vienošanās, ka gaidīsim, kā risināsies situācija pēc minimālās obligātās sociālās likmes ieviešanas nākamajā gadā, un izstrādāsim piedāvājumu no nākamā gada otrā pusgada. (..) Ir jautājums, no kura gada stātos spēkā piedāvātie atbalsta mehānismi. Katrā gadījumā vēl nākamgad MUN režīms eksistēs. Visticamāk, jaunie režīmi varētu stāties spēkā no 2018.gada," teica Ašeradens.
EM ieskatā jaunajiem režīmiem vajadzētu būt pozitīvai ietekmei uz budžetu.
