Saeimas deputāti ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības.

Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī citas personas, kura apņemas sniegt materiālu atbalstu, palīdzību vai konsultācijas nodokļu jautājumos. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, kā arī nodarbojas ar glabāšanu, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma vai saistītu darījumu virknes vērtība ir 10 000 eiro vai lielāka.

Tāpat likumprojekts paredz mainīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienests. Plānots arī precizēt, ka dienestam turpmāk iesniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām, paredzot, ka sliekšņa deklarācija ir deklarācija par darījumu, kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajam saturam.

Iecerēts, ka likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Tāpat precizētas citas normas, kas saistītas ar nepieciešamību izvērtēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde, pārtrauks darījuma attiecības ar klientu, jo saskatījusi nepārvaldāmus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tā skaidrā naudā klientam varēs izmaksāt summu, kas kopumā nepārsniedz 7200 eiro, paredz grozījumi. Piedāvātais risinājums labāk palīdzēs organizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldību, jo personas, kurām ir lieli naudas līdzekļi, kuru izcelsme ir apšaubāma, vairs nevarēs tos visus saņemt skaidrā naudā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tāpat kredītiestādēm un finanšu iestādēm plānots aizliegt atvērt un uzturēt anonīmus individuālos seifus.

Savukārt lai novērstu gadījumus, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par aizdomām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām, likumprojektā noteikts aizliegums šādas personas sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņiem nelabvēlīgas sekas.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai vēl jāskata divos lasījumos.