Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, paredzot būvdarbu līgumos ieviest obligāti ietveramos nosacījumus.
Iepriekš Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums paredzēja noteikt būvniecības tipveida līgumus un gadījumus, kad tie nepieciešami. Taču Saeimas pieņemtajā redakcijā likums nosaka publisko būvdarbu līgumā un publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu.
Iepriekš EM skaidroja, ka būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo saistību regulēšanai izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes.
Par esošajiem tipveida līguma paraugiem, piemēram, Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas tipveida līgumiem jeb FIDIC līgumiem, būtu jānorāda, ka tie ir izmantojami, tomēr arī tajos, lai saskaņotu tos ar spēkā esošo regulējumu, ir nepieciešams veikt precizējumus. Tas katram pasūtītājam atsevišķi rada izmaksas. Turklāt ne vienmēr, lai novērstu iespējamas strīdus situācijas un mazinātu iespējamos riskus, pasūtītājam var būt pietiekama iepriekšējā pieredze. Tas izskaidrojams ar to, ka ne visi pasūtītāji regulāri slēdz būvniecības pakalpojumu līgumus savas darbības nodrošināšanai.
Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.
Valdības pārstāvju - Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) - šopavasar parakstītais sadarbības memorands ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību paredz ieviest būvniecības nozarē tipveida līgumus.
Iepriekš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane intervijā sacīja, ka tipveida līgumu ieviešana būvniecības nozarē ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļautajiem pasākumiem.
"Redzam, ka tipveida līgumus ir iespējams ieviest ja ne šogad, tad nākamgad. Tas būtu ļoti nozīmīgs faktors, kas ļautu būvniecības nozarē iedibināt tradīcijas, kuros gadījumos var prasīt termiņa pagarinājumu un kuros nevar, kas notiek tad, ja būvniecības laikā projekts mainās, kādā veidā tiek saskaņotas cenas izmaiņas, ja tiek mainīts projekts, kādā veidā un kad ir jāveic ieturējuma naudas izmaksas, kā arī daudzos citos jautājumos. Tipveida līgums ļautu uzņēmējiem paredzēt un prognozēt to, ko viņi var sagaidīt no valsts, jo patlaban valsts bieži vien kā stiprākais partneris izmanto savas dominējošās pozīcijas. Nav svarīgi, vai tie būtu FIDIC vai kādi citi standartizēti līgumi, mēs aicinātu tos šogad izvērtēt un vienoties - kurš ir tas tipveida līgums, kuru izvēlas Latvija," sacīja Fromane.
"Tipveida līgums ļautu valstij samazināt birokrātisko aparātu, jo tad tik daudziem valsts darbiniekiem nebūtu jāiesaistās katra atsevišķa līguma sagatavošanā. Tāpat uzņēmumiem nebūtu katrā iepirkumā jāvērtē juridiskie riski, tas visus nostādītu vienotā situācijā, padarītu daudz skaidrākas un vienlīdzīgākas attiecības starp līgumslēdzējiem partneriem. Tipveida līgumi ievērojami uzlabotu biznesa vides prognozējamību un sakārtotību," norādīja Fromane.
