Ministru kabinetā (MK) jau drīzumā plānots lemt par to, vai no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem piešķirt papildu vienreizēju atbalstu piena ražotājiem, žurnālistiem ceturtdien vēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrs paskaidroja, ka jautājums par atbalsta piešķiršanu piena nozarē ir dienaskārtībā, un MK par to varētu lemt jau tuvākajā laikā. "Ja tā tiks nolemts, tad no valsts būs atbalsts. Tad, kad nolems, būs zināms precīzs cipars. Ir sagatavoti MK noteikumi, bet šobrīd atbalsts vēl nav piešķirts. (..) Tāpēc varu solīt, ka stāvēšu un kritīšu, lai [atbalsts] būtu," teica Dūklavs, paužot pārliecību, ka tuvākajās sēdēs MK šo jautājumu iekļaus darba kārtībā. Vienlaikus viņš norādīja, ka atbalsta piešķiršana nav ilgtermiņa risinājums sarežģītajai situācijai piena nozarē, bet ir jādomā par ilgtermiņa stratēģiju.
Dūklavs arī pastāstīja, ka 15.maijā tikās ar piena nozares pārstāvjiem, tostarp piensaimniekiem, norisinoties konstruktīvai sarunai par iespējamajām likuma izmaiņām, atvieglojumiem nozarē, taču netika pārrunāts, kur realizēt pienu. "Nebija neviena piedāvājuma ražotājiem, ko darīsim ar pienu," sacīja Dūklavs, piebilstot, ka ir ieplānojis tikšanos ar piena ražotājiem un tirgotājiem, lai pārrunātu iespējas veicināt vietējo piena produktu noietu.
Ministrs arī piebilda, ka piena nozare ir labi attīstījusies. Pēc zemkopības ministra teiktā, ir būtiski saglabāt nozari un kredītsaistību dēļ nezaudēt ieguldījumus attīstībā, kam ir ļoti labs potenciāls. Līdz ar to saimniecībām jādomā, kā tikt galā ar saistībām. Arī bankas sola piemērot atliktos maksājumus, kredītbrīvdienas, taču katram lauksaimniekam rūpīgi jāvērtē, kurš ir labākais risinājums konkrētajā situācijā.
Zemkopības ministrs atzina, ka līdz ar piena kvotu atcelšanu Latvijā līdzīgi kā Eiropā ražošanas apmēri aug. Pērn Latvija saražoja par 8,8% vairāk piena nekā gadu iepriekš. Taču līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos ES ir piena realizācijas problēmas. Šajā kontekstā lielās Eiropas Savienības (ES) valstis Briselē ir sākušas runāt par situāciju piena nozarē, un daļa apgalvo, ka piena kvotas nevajadzēja atcelt, taču, tā kā tas ir sarežģīts process, visticamāk, tuvākajā laikā tas nenotiks.
Dūklavs arī atgādināja, ka pagaidām nav iespējams cerēt uz jaunu atbalstu piena ražotājiem no Eiropas Komisijas (EK), iekams nav izlietots iepriekšējais atbalsts. "Situācija ir muļķīga - no pusmiljarda eiro, kas [ir iedots ES dalībvalstīm] 10 no 28 valstīm [atbalstu] nav izmantojušas," teica Dūklavs, piebilstot, ka EK ir saņēmusi rosinājumu neizlietoto atbalstu pārdalīt par labu tām valstīm, kam tas ir vairāk nepieciešams.
Viņš arī atgādināja, ka joprojām spēkā ir ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Filu Hogana pirms vairākiem mēnešiem teiktais: ja piena nozarē turpināsies būtiska lejupslīde, tad būs jāmeklē papildu risinājumi piena nozares stabilizēšanai.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis žurnālistiem piebilda, ka 6-7 miljonu eiro valsts atbalsta piešķiršana piena ražotājiem neatrisinās situāciju piena lopkopībā ilgtermiņā, tāpēc ražotājiem jādomā par kooperāciju.
Jau ziņots, ka piena nozarē no 2014.gada jūlija līdz 2016.gada februārim piena cena ir samazinājusies par 27%, bet martā jau par 29%, kas ir viens no lielākajiem cenu samazinājumiem ES.
Tāpat ziņots, ka EK apsver iespēju piešķirt papildu finansiālo palīdzību ES valstu piena ražotājiem un maksāt avansa maksājumus. Kā 31.martā žurnālistiem Kauņā sacīja Hogans, vidējā un ilgākā perspektīvā piena nozarei jādomā par strukturālajām reformām, bet piena kvotu atcelšana nav ietekmējusi situāciju ES piena tirgū, ko galvenokārt skāris Krievijas noteiktais pārtikas preču embargo.
