16. augustā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.
Likuma grozījumus ir izstrādājusi Ministru kabineta izveidotā darba grupa Tieslietu ministrijas vadībā, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) 10.02.2017. spriedumu.
Grozījumi paredz noteikt personai tiesības tikt uzklausītai un informētai gan atbilstības izvērtēšanas procesā, gan arī pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās vienotu drošības iestāžu praksi attiecībā uz kārtību, kādā personas tiks informētas par iemesliem negatīva lēmuma pieņemšanai.
Likumprojektā ir iekļauts regulējums par jaunu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu un anulēšanas apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību. Atbilstoši jaunajai kārtībai šādu valsts drošības iestādes lēmumu varēs apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums savukārt būs pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā, kuras lēmums būs nepārsūdzams. Jaunais regulējums paredz, ka tiesa lietu izskatīs saīsinātā termiņā – 2 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Līdz ar to tiks nodrošināta neatkarīga tiesas kontrole pār valsts drošības iestādes un Ģenerālprokuratūras pieņemtā lēmuma tiesiskumu.
Vienlaikus darba grupas izstrādātie grozījumi paredz izslēgt no likuma “Par valsts noslēpumu” normu, kas liedz turpmāk saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja personai šāda atļauja iepriekš ir anulēta vai atteikta. Savukārt kārtība un termiņi iespējai atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu būs atkarīgi no nosacījumiem, kas bijuši pamatā iepriekš pieņemtajam lēmumam par atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu.
Ja negatīvā lēmuma gadījumā būtiska nozīme ir subjektīvo apstākļu jeb personas īpašību izvērtējumam (piemēram, lojalitāte valstij vai izveseļošanās no psihotropo vielu vai alkohola atkarības, garīgās veselības stabilitāte un citi apstākļi), persona pēc iestādes ierosinājuma varēs pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu 5 gadus pēc lēmuma pieņemšanas vai izveseļošanās. Savukārt, ja ir zudis pamats tāda fakta konstatēšanai, kas bija par iemeslu liegt pieeju valsts noslēpumam (piemēram, persona iepriekš ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu un ir reabilitēta), persona var nekavējoties pretendēt uz tāda amata ieņemšanu, kura darba pienākumi ir saistīti ar valsts noslēpumu.
Likumprojekta izskatīšu Saeima varētu uzsākt š.g. rudenī. Atbilstoši ST spriedumam jaunajam regulējumam būtu jāstājas spēkā 01.07.2018.
