Latvijai nav šķēršļu patiesā labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju padarīt pieejamu sabiedrībai, kas varētu veicināt patiesā labuma guvēja identificēšanas un atklāšanas efektivitāti, secinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) pēc veiktās juridiskās izpētes, tajā skaitā starptautisko tiesību avotu un ārvalstu prakses analīzes.
Šobrīd Ministru Kabinets apstiprinājis un Saeimā tiek virzīti “Grozījumi Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, kas paredz plašāku šīs datu bāzes pieejamību, nekā tā ir šobrīd. Taču LKA veiktajā izpētē konstatēts, ka Latvijai ir iespēja patiesā labuma guvēju reģistru sabiedrībai atvērt vēl plašāk par likumprojektā paredzēto.
LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzsver, ka, padarot patiesā labuma guvēju reģistra informāciju publiski pieejamu, to noskaidrošana Latvijā varētu tik padarīta efektīvāka. Latvijas banku sektoram tas ļautu stiprināt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības funkciju, kur bankas pastāvīgi veic uzlabojumus to kontroles mehānismos. Tāpat publiski pieejams reģistrs liecinātu par pozitīvu vērtējumu valsts tiesiskajai un ekonomiskajai videi, būtiski uzlabojot uzticību darījuma partneriem no Latvijas un mūsu valsts reputāciju, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku.
Adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas nodrošināšana reģistrā, kā arī tā publiska pieejamība sabiedrībai bija arī viens no diskusijas tematiem šodien, 19.jūnijā, notikušajā valsts iestāžu un finanšu nozares pārstāvju diskusijā ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu, kurš virzījis iniciatīvu ES izveidot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru.
Diskusijas laikā tika minēts, ka dažas ES dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus vai paziņojušas savus nodomus informāciju no patiesā labuma guvēja reģistra darīt pieejamu sabiedrībai. Publiska reģistra ieviešana paredzēta Slovēnijā, Igaunijā, Somijā, Nīderlandē un citās valstīs. Arī Lielbritānijā patiesā labuma guvēju reģistra informācija ir vispārpieejama sabiedrībai. Šāda valstu nostāja ir saskaņā ar jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā jeb AML V direktīvu. Katrā no valstīm paredzēti dažādi mehānismi personu datu apstrādes risku mazināšanai saistībā ar patiesā labuma guvēju reģistra atklātumu. “Tas ir risināms jautājums,” uzskata S.Liepiņa.
Šobrīd Latvijas praksē esošā situācija, ka Komerclikumā norādītais slieksnis - 25% - pieļauj nodibināt vairākus uzņēmumus, sadalot daļu proporciju. Uzņēmumu reģistram šobrīd nav pienākuma vērtēt saskaņotu darbību esamību starp šādi mākslīgi sadalītām kapitāla daļām, lai izvairītos no patiesā labuma guvēja atklāšanas. Uzņēmumu reģistra aktīvāka loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā būtu pamatota un ir paredzama normatīvajos aktos, kā arī sankcijām par pienākumu nepildīšanu jābūt jūtamām un motivējošām. Tāpat arī šobrīd neviens likums neliek par pienākumu sabiedrībām pašām veikt izmeklēšanu un vākt informāciju par savu dalībnieku dalībniekiem un ir vērojami citi problēmjautājumi.
LKA veiktā izpēte liecina, ka reģistra publiska pieejamība nodrošinātu arī to, ka ne vien kompetentās iestādes un jomu regulējošā likuma subjekti, bet arī ikviena persona varētu uzzināt informāciju par juridiskām personām, kuras nav norādījušas vai ir nepareizi norādījušas to patiesā labuma guvēju. Patiesā labuma guvēja fakta nenorādīšanu varētu vēlāk izmantot tiesiskajās attiecībās ar valsti, ierobežojot piekļuvi noteikta veida tiesībām, kas saistītas ar piekļuvi valsts resursiem.
“Padarot informāciju publiski pieejamu un atklātu, papildus valsts pārvaldes iestāžu īstenotajai kontrolei reģistrā iekļautā informācija tiktu kontrolēta gan no citu komersantu, gan no sabiedrības puses. Tā būtu iespēja nodrošināt, ka kļūdaini norādīto informāciju par patiesā labuma guvēju identificētu ātrāk un efektīvāk, nevis izmantojot laikietilpīgas procedūras. Tas pavērtu labākas iespējas arī pētniecisko žurnālistu darbam, lai izgaismotu iespējamos pārkāpumus. Patiesā labuma guvēju noskaidrošana vairs nav tikai kontroles dienestu vai banku jautājums, tā ir ikdiena, kuru normatīvajiem aktiem būtu jāatspoguļo,” uzskata S.Liepiņa.
