Konkurences padomes 2020. gada galvenās darbības prioritātes būs saistītas ar smagāko pārkāpumu lietu izmeklēšanu, t.sk. ar jau uzsāktu nozīmīgu lietu izmeklēšanu, kā arī publisku personu – valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrību – darbību uzraudzību tirgū.
Tas ir likumsakarīgi, jo š.g. 1. janvārī Latvijā stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū.
Tas gan nenozīmē, piemēram, ka pašvaldībām turpmāk ir aizliegts dibināt savas kapitālsabiedrības, ko tās aktīvi darījušas līdz šim. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu tās savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību. Taču tās to drīkst darīt vienīgi trijos gadījumos, ja citādā veidā nav iespējams: efektīvi novērst tirgus nepilnību; radīt stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumus; pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Papildus tam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām reizi piecos gados ir jāiesniedz KP izvērtējums par to komercdarbības pamatotību, un vairums pēdējo izvērtējumu veikušas 2015. gada beigās. Tāpēc šogad KP sagaida intensīvu konsultāciju un atzinumu sniegšanas darbs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta piemērošanai.
Tomēr gadu no gada sabiedriskās domas pētījuma dati, kā arī uzņēmēju biežās sūdzības atklāj, ka viena no aktuālākajām konkurences tiesību problemātikām Latvijā ir konkurences kropļojumi, ko rada publiskas personas, negodprātīgi izmantojot sev piešķirto administratīvo varu. Tas visbiežāk izpaužas kā konkurences neitralitātes principa neievērošana jeb privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām nepamatoti labvēlīgākus nosacījumus. Piemēram, pašvaldība savam uzņēmumam nosaka nepamatoti zemu telpu nomas maksu vai to vispār no tās atbrīvo, kamēr tā privātie konkurenti par telpu nomu maksā pilnu tirgus cenu. Līdz ar to abu veidu uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksu struktūra un gala cenas atšķiras, un iespējas konkurēt privātajiem komersantiem nav labvēlīgas.
Par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem Konkurences padome cēla trauksmi jau no 2012. gada. Pēc vairāku gadu diskusijām beidzot veikti grozījumi Konkurences likumā, kas sniedz iestādei efektīvākus rīkus cīnīties pret publisku personu radītiem kropļojumiem. Gadījumā, ja attiecīgās iestādes vai kapitālsabiedrības darbība kavēs konkurenci, Konkurences padome vispirms veiks pārrunas. Ja to rezultātā neizdosies panākt, ka publiska persona vai tās kapitālsabiedrība maina savu rīcību, Konkurences padome pret kapitālsabiedrību būs tiesīga rosināt pārkāpuma lietu un piemērot naudas sodu līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.
Konkurences padome aktīvi sekos līdzi publisku personu darbībām konkurences vidē, un pirmais Konkurences likuma grozījumu gads pamatā būs vērsts uz izglītošanu un konsultēšanu.
