Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, ar kuru noteiks jaunu regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgū. Plānots, ka ar jauno regulējumu tiks sekmēta kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveide un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvāts jauns risinājums līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

Jaunajā likumā tiks reglamentēti noteikumi dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa.

Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai kopmītnēs esošu telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa.

Zemesgrāmatā būs jāreģistrē visi īres līgumi

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Plānots, ka šāda publiski pieejama informācija ļaus mazināt ēnu ekonomiku īres tirgū. Jānorāda, ka likumprojektā paredzēts īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām. Nostiprinājuma lūgumi tiks apliecināti bez maksas zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.

Tiesvedību kārtība

Līdz ar jauno regulējumu tiks būtiski mainīta tiesvedības kārtība no īres tiesiskajām attiecībām izrietošajos jautājumos. Likumprojektā iekļautas normas, kurās paredzēta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu likumprojektā noteiktajos gadījumos, kas ir:

  • termiņa notecējums;
  • īres maksas parāda gadījumā;
  • nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Paredzēts, ka piedāvātais risinājums atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kurā paredzēta visu strīdu izšķiršana prasības kārtībā, ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādējādi padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību. Ņemot vērā iepriekš minēto, EM līdz ar šo likumprojektu ir sagatavojusi arī attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.

Līgumi tikai uz noteiktu laiku

Tāpat būtiska izmaiņa, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, ir regulējuma maiņa saistībā ar īres līguma termiņu - īres līgumu turpmāk vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums.

Jānorāda, ka tāpat, kā līdz šim, īrniekam īres tiesisko attiecību laikā bez īpaša pamata būs iespēja uzteikt līgumu, brīdinot izīrētāju 1 mēnesi iepriekš. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Ģimenes locekļu tiesības un atbildība

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par no īres līguma izrietošo saistību izpildi. Tikai īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Īres maksas paaugstināšana

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Regulējums pārejas periodā

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošās kārtības, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā.

Tāpat paredzēts izīrētāja un īrnieka, kas dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Likumprojekts vēl jāpieņem Ministru kabinetam un Saeimai. Pēc tā spēkā stāšanās šis likums aizstās šobrīd spēkā esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri".