Eiropas Savienības (ES) Tiesa otrdien, izvērtējot Slovēnijas gadījumu, atzinusi, ka ES noteikumi par banku glābšanu, kas paredz, ka pirms nodokļu maksātāju iesaistīšanas atbildība par kredītiestāžu zaudējumiem pirmkārt jāuzņemas investoriem, atbilst bloka tiesību normām.

Spriedums ir nozīmīgs arī Itālijai, kurai atkal draud banku krīze un kuras valdība vēlas apiet šos ES noteikumus, brīdinot, ka atbildības uzvelšana par zaudējumiem banku obligāciju un akciju turētājiem tikai vairos paniku tirgū un palielinās kapitāla bēgšanas risku.

Tomēr ES Tiesa atzinusi, ka atteikšanās no "atbildības dalīšanas" principa, kas paredz, ka "pirms jebkādas valsts palīdzības sniegšanas" jāmaksā ir bankas akcionāriem un subordinētajiem kreditoriem, domājams, radītu "konkurences kropļojumus".

Tiesneši norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pēc 2008.gada finanšu krīzes privātie investori tika pasargāti, vairāku ES dalībvalstu valdībām banku glābšanā ieguldot vairākus simtus miljardus eiro, tas nenozīmē, ka viņi arī nākotnē būtu aizsargājami no finansiāliem zaudējumiem.

ES Tiesai investori lūdza izvērtēt Slovēnijas 2013.gada banku glābšanas programmu, kuras laikā, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas spriedumu, zaudējumu nasta tika uzlikta privātajiem investoriem, kuri tagad pieprasīja savu zaudējumu segšanu.

Tomēr ES Tiesa savā spriedumā atstājusi zināmu manevra telpu Itālijai, jo atzinusi, ka valdībām nav pienākums piemērot "atbildības dalīšanas" principu, lai gan tas draud ar Eiropas Komisijas (EK) sankcijām.

Tiesa norādījusi, ka EK "izņēmuma gadījumos var apstiprināt" banku glābšanu, kas "neatbilst kritērijiem". Tiesa gan nav sniegusi sīkākus paskaidrojumus, kā tas būtu tulkojams.

BNS_logo.jpg