Eiropas Komisija (EK) sākusi pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju saistībā ar pagājušajā gadā pieņemtajiem lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumiem ārzemniekiem, aģentūrai BNS pavēstīja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Tajā informēja, ka EK trešdien nolēmusi oficiāli aicināt Latviju iesniegt savus apsvērumus par tās tiesību aktiem, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi ārzemniekiem,
Pēc EK paustā, Latvijas likumā ir iekļauti vairāki noteikumi, kurus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem var uzskatīt par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību ierobežojošiem. "Saskaņā ar ES tiesību aktiem šo līgumā paredzēto pamatbrīvību ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt sabiedrības sevišķi svarīgas intereses, tomēr ir jāievēro nediskriminācijas un proporcionalitātes principi. Kaut arī dalībvalstīm ir atļauts pieņemt savus noteikumus, lai veicinātu lauku attīstību, saglabātu lauku kopienas, veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanas turpināšanu un novērstu spekulatīvas darbības ar zemes cenām, minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar ES tiesību aktiem," skaidroja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
EK uzskata, ka minētie noteikumi ir stingrāki nekā vajadzīgs likuma leģitīmo mērķu sasniegšanai. Šie ierobežojumi ietver, piemēram, nosacījumu, ka iespējamajam lauksaimniecības zemes pircējam vajadzīga atbilstoša profesionālā kvalifikācija, kā arī nedrīkst būt nodokļu parādi. Komisija pauž, ka likumam būtu jātiecas labāk līdzsvarot dažādās pamatintereses.
Vienlaikus trešdien sāktā pienākumu neizpildes procedūra attiecas tikai uz ES pilsoņu un ES reģistrētu uzņēmumu veiktiem pirkumiem. Dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var saglabāt ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem no valstīm ārpus ES, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Komisija informāciju pieprasa, nosūtot brīdinājuma vēstuli, kas atbilst pirmajam pienākumu neizpildes procedūras posmam, un Latvijai atbilde jāsniedz divu mēnešu laikā.
Atgādinām, ka Saeima pērn jūlija sākumā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti iepriekš vienojās likuma grozījumu pašreizējo regulējumu papildināt ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Grozījumi noteica, ka viena fiziska vai juridiska persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu, varēs noteikt fiziskām vai juridiskām personām lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus, kas var būt arī līdz diviem tūkstošiem hektāru.
Grozījumu prasības attiecas uz tādiem zemes gabaliem, kuri pirkšanas brīdī pārsniedz piecu hektāru platību. Tā kā lauksaimniecības zeme tās iegādes brīdī var būt sliktā stāvoklī un vajadzēs laiku, lai to sagatavotu apstrādei, zemes īpašniekam tās apsaimniekošana būs jāsāk triju gadu laikā kopš tās iegādes un rakstiski jāapliecina zemes izmantošana ražošanā. Turpretī, ja triju gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēs soda sankcijas.
Tāpat grozījumi likumā paredz - lai fiziskā persona varētu iegādāties zemi , tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā un pēdējo triju gadu laikā jāsaņem ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat fiziskajai personai jābūt ar pieredzi lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība.
Savukārt juridiskajai personai, kas pretendē uz zemes iegādi, būs jānodarbina cilvēkus, kas ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību. Tāpat juridiskajai personai būs jābūt reģistrētai Latvijā kā nodokļu maksātājam, tiesīgai saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo triju gadu laikā tai jābūt guvušai ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
