Eiropas Komisija (EK) ceturtdien iepazīstināja ar rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējo Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmu iecerēts vienkāršot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai, informēja EK preses dienests.
Pašreizējie PVN noteikumi ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzsver EK.
"PVN iztrūkums" - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši MVU un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā, norāda EK preses dienests.
Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, tostarp iespējamie varianti, kā dalībvalstīm tiks nodrošināta lielāka rīcības brīvība likmju noteikšanā, plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu darbību.
Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis teica: "Šodien mēs sākam dialogu ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par vienkāršāku un pret krāpšanu aizsargātāku ES mēroga PVN sistēmu. Ik gadu ar PVN saistītā pārrobežu krāpšana ES dalībvalstīm un nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 50 miljardus eiro. Vienlaikus mazie uzņēmumi ir pakļauti lielam administratīvam slogam, un tehnikas jauninājumi rada jaunas problēmas PVN iekasēšanā. Pašreizējais Komisijas sastāvs jau ir ierosinājis konkrētus pasākumus, ar kuriem paredzēts risināt jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, un ar noteiktību arī cīnīsimies pret krāpšanu PVN jomā."
Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī sacīja: "Dalībvalstīs PVN ir viens no galvenajiem nodokļu ieņēmumu avotiem. Tomēr aktuāla problēma ir pārsteidzoši lielais nodokļu iztrūkums: iekasētie PVN ieņēmumi ir par 170 miljardiem eiro mazāki, nekā tiem vajadzētu būt. Tas ir milzīgs zaudētas naudas apjoms, ko varētu ieguldīt, lai palielinātu izaugsmi un nodarbinātību. Ir pienācis laiks šo naudu atgūt. Mēs arī vēlamies atvēlēt dalībvalstīm vairāk patstāvības samazināto PVN likmju noteikšanā. Mūsu rīcības plānā tiks sniegti risinājumi attiecībā uz visiem minētajiem jautājumiem.
Pašreizējā PVN sistēma ir jāmodernizē, lai tā neatpaliktu no mūsdienu globalizētās, digitālās un mobilās ekonomikas aktualitātēm. Tagadējā PVN sistēma attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību stājās spēkā 1993.gadā, un tā bija paredzēta kā pārejas posma sistēma; turklāt ar to nav iespējams pilnīgi novērst krāpšanu. Tādēļ EK plāno 2017.gadā nākt klajā ar priekšlikumu ieviest galīgos noteikumus par vienotu ES PVN zonu. Jaunie noteikumi paredzēs, ka pārrobežu darījumiem arī turpmāk piemēros nodokļa likmes, kas ir spēkā galamērķa dalībvalstī (“galamērķa princips”), tomēr pakāpeniski tiks mainīts veids, kā nodokļi tiek iekasēti, proti, tiks palielināta sistēmas aizsardzība pret krāpšanu. Vienlaikus tiks izveidots ES mēroga e-portāls, ar ko paredzēts nodrošināt, ka PVN iekasēšanas sistēmas izmantošana uzņēmumiem ir pietiekami vienkārša, bet dalībvalstīm – pietiekami stabila.
Aplēses liecina, ka topošā PVN sistēma varētu samazināt pārrobežu krāpšanas radītos zaudējumus par aptuveni 40 miljardiem eiro (jeb par 80 %) gadā. Vēl šajā gadā EK ierosinās dalībvalstu izmantoto pašreizējo instrumentu pilnveidošanas pasākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par krāpšanu PVN jomā, krāpšanas shēmām un to novēršanas labo praksi. Mēs turpināsim cieši uzraudzīt valstu nodokļu administrāciju panākumus PVN iekasēšanā un uzraudzībā.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dalībvalstīm, piemērojot nulles likmi vai samazinātu PVN likmi, ir jāievēro iepriekš pieņemts preču un pakalpojumu saraksts. EK plāno modernizēt likmju regulējumu un turpmāk šajā ziņā dalībvalstīm atvēlēt lielāku rīcības brīvību. Tā ierosina 2 risinājuma variantus. Viens variants būtu saglabāt minimālo standartlikmi 15% un, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, regulāri pārskatīt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes. Otrais variants būtu atcelt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes. Tomēr tādā gadījumā būtu nepieciešami aizsargmehānismi, kas novērstu krāpšanu un negodīgu nodokļu konkurenci vienotajā tirgū. Šis variants varētu arī izraisīt uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas izmaksu palielinājumu. Katrs no šiem variantiem paredz pašlaik piemērojamo samazināto likmju (tostarp nulles likmes) saglabāšanu.
Pašreizējā PVN sistēma attiecībā uz pārrobežu e-komerciju ir pārāk sarežģīta un dārga gan dalībvalstīm, gan uzņēmumiem. ES uzņēmumi atrodas konkurences ziņā neizdevīgā stāvoklī, jo konkrēti trešo valstu tirgotāji var ievest preces ES teritorijā, nemaksājot PVN. Sistēmas sarežģītība apgrūtina arī dalībvalstu centienus nodrošināt, ka šie noteikumi tiek ievēroti. EK līdz 2016.gada beigām digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu modernizēt un vienkāršot PVN attiecībā uz pārrobežu e-komerciju . Tas ietvers priekšlikumu nodrošināt, ka e-publikācijām var piemērot tās pašas samazinātās PVN likmes, kuras piemēro drukātiem izdevumiem. Nākamais mērķis 2017.gadam ir iepazīstināšana ar PVN vienkāršošanas pasākumu paketi, ar ko paredzēts atbalstīt MVU izaugsmi un atvieglot to iespējas nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību, norāda EK preses dienests.
Kopējā PVN sistēma sākotnēji tika ieviesta, lai atteiktos no apgrozījuma nodokļiem, kas kropļoja konkurenci un kavēja preču brīvu apriti, un lai atteiktos no nodokļu pārbaudēm un formalitātēm pie iekšējām robežām. Tas ir viens no lielākajiem un arvien pieaugošiem ES ieņēmumu avotiem, kas 2014.gadā radīja ieņēmumus gandrīz 1 triljona eiro apmērā (kas atbilst 7% no ES IKP). Arī viens no ES pašu resursu veidiem ir balstīts uz PVN. Kā patēriņa nodoklis tas ir viens no visvairāk izaugsmi veicinošajiem nodokļu veidiem.
Tomēr PVN sistēma nav attīstījusies kopsolī ar mūsdienu globalizētās, digitālās un mobilās ekonomikas aktualitātēm. Pašreizējā PVN sistēma, kas bija paredzēta kā pārejas posma sistēma, ir sadrumstalota un pārāk sarežģīta arvien pieaugošajam to uzņēmumu skaitam, kuri veic pārrobežu darbību, un paver iespējas krāpšanai, jo iekšzemes un pārrobežu darījumiem tiek piemērots atšķirīgs režīms un vienotajā tirgū preces un pakalpojumus var pirkt bez PVN, norāda EK preses dienests.
EK ir konsekventi iestājusies par PVN sistēmas reformu. Ir uzklausīts Eiropas Parlaments un Padome, kas pauž atbalstu tam, ka topošās PVN sistēmas darbība ir jābalsta uz galamērķa principu, t. i., ar piesaisti valstij, kur preces vai pakalpojumi tiek patērēti.
Šis rīcības plāns ir daļa no EK Labāka regulējuma programmas.
EK aicinās Eiropas Parlamentu un Padomi ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atbalstu sniegt skaidras politiskas pamatnostādnes par šajā rīcības plānā izvirzītajiem risinājuma variantiem un apliecināt atbalstu reformām, kas izklāstītas šajā paziņojumā.
EK 2016. un 2017.gadā iepazīstinās ar priekšlikumiem attiecībā uz visiem šiem jautājumiem.
