22.jūnijā ir pieņemti jauni grozījumi (stājas spēkā no 13.jūlija) Dzīvokļa īpašuma likumā (Likums). Iepriekš Likumā veiktie grozījumi apdraudēja dzīvojamā fonda būvniecības attīstību. Kā vienu no ieteikumiem situācijas labošanai minēja tūlītēju jaunu Likuma grozījumu nepieciešamība, kas ļautu neattiecināt jauno kārtību (1 dzīvojamā ēka uz 1 zemes gabala) uz būvniecības iecerēm, kas likumīgi uzsāktas pirms tās spēkā stāšanās.

Līdzautors: Jorens Jaunozols, ZAB "SORAINEN" jurists.

Proti, saskaņā ar veiktajiem grozījumiem jaunā kārtība nav attiecināma uz tām dzīvojamām mājām, kuru būvniecībai būvatļauja izdota līdz 31.12.2016. Tas nozīmē, ka līdz pagājušā gada beigām iesāktie projekti, kam jau tika izdota vismaz būvatļauja, nebūs jāpārstrādā un attīstītāji varēs tos pabeigt, sadalot dzīvokļa īpašumos arī vairākas uz 1 zemesgabala esošas dzīvojamās ēkas.

Tāpat jaunā kārtība nebūs attiecināma uz tām dzīvojamām ēkām, kas reģistrētas zemesgrāmatā līdz 31.12.2016. Šis Likuma papildinājums saglabās atvērtas durvis uz veco regulējumu tiem ēku īpašniekiem, kas līdz šā gada sākumam nebija paspējuši savas ēkas, kas vairākas atrodas uz 1 zemesgabala, sadalīt dzīvokļu īpašumos. Īpaši aktuāli tas varētu būt Rīgas centra kopīpašumā esošo namu īpašniekiem, kur nereti ir situācija, ka kopīpašums aptver vairāk nekā 1 dzīvojamo ēku uz 1 zemes gabala.

Jaunie grozījumi ir vērtējami pozitīvi. Pozitīvi vērtējama arī likumdevēja spēja ātri reaģēt un novērst iepriekš radītās nepilnības. Tomēr diskusija par jauno kārtību pēc būtības (t.i., par tās radīto negatīvo ietekmi uz dzīvojamā fonda attīstību un galu galā – arī mājokļu pieejamību) joprojām ir atklāta.