No 2024.gada 18.augusta stājas spēkā regula 2024/1991 par dabas atjaunošanu (Dabas atjaunošanas regula), ar ko tiek izvirzīti mērķi, kas stimulēs dalībvalstis veikt plašus dabas un vides vērtību atjaunošanas pasākumus, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un bioloģiski daudzveidīgu nākotni visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Regulas mērķi un nozīme
Dabas atjaunošanas regula ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un nosaka konkrētus mērķus un pasākumus, lai atjaunotu degradētās ekosistēmas un uzlabotu bioloģisko daudzveidību.
Dabas atjaunošanas regulas pamatprincips ir atjaunot to, kas ir sliktā stāvoklī un nepasliktināt to, kas ir labā stāvoklī, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības. Regula paredz līdz 2030.gadam atjaunot vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju (neatkarīgi no dabas aizsargājamo teritoriju apmēriem):
- ekosistēmu atjaunošanu – atjaunot vismaz 20% no ES sauszemes un jūras teritorijām līdz 2030.gadam;
- bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu – veicināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli;
- pilsētu zaļās teritorijas – palielināt zaļās zonas pilsētās, lai mazinātu karstuma salu efektu un veicinātu rekreācijas iespējas;
- ilgtspējīgu lauksaimniecību – veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, kas palīdzēs saglabāt un atjaunot dabas resursus.
Regulā ietverti jau iepriekš citos dokumentos noteiktie nosacījumi un tā nosaka zināmus pienākumus arī neaizsargājamās teritorijās, taču neparedz jaunu aizsargājamo platību palielināšanu.
Nacionālais atjaunošanas plāns
Lai nodrošinātu, ka dabas atjaunošana notiek mērķtiecīgi un sistemātiski, Latvijai būs jāizstrādā nacionālais atjaunošanas plāns, kas noteiks kā tiks sasniegti regulā noteiktie mērķi, tai skaitā, kādi dabas atjaunošanas pasākumi, kādā apmērā un kur tiks veikti. Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrādē būs jāiesaistās visām nozarēm un nozaru ministrijām. Plāni jāizstrādā 2 gadu laikā kopš regulas stāšanās spēkā, tas ir, līdz 2026.gada vidum, nosakot konkrētus mērķus un uzdevumus. Piemēram, VARAM gatavo priekšlikumus par purvu un zālāju biotopu atjaunošanu, kas pēc pēdējā Eiropas Komisijas ziņojuma par ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli ir vismazāk aizsargātas dzīvotnes.
