Ekonomikas ministrija 2024.gada 2.oktobrī nāca klajā ar ziņām, ka ir izstrādājusi un virzīs grozījums Apdrošināšanas līguma likumā. Cēlonis šādu grozījumu nepieciešamībai bija domstarpības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu jeb neizpratne par apdrošināšanas līguma nosacījumiem – kad tad apdrošinātājs izmaksā atlīdzību un kad atsaka to izmaksāt?
Raksta līdzautors: Kristers Pētersons, SIA “Sorainen ZAB” jurists.
Skaidrāki līguma noteikumi
Šobrīd Apdrošināšanas līguma likuma grozījumi un likumprojekta anotācija nav publiski pieejama tomēr zināms, ka to mērķis ir panākt, lai patērētājs saprot apdrošināšanas līguma noteikumus. Tādējādi apdrošināšanas līgumos vajadzēs vienkāršotā valodā definēt apdrošinātos (piemēram, ugunsgrēki) un neapdrošinātos riskus (tādi riski, kas iestājas paša apdrošinātā dēļ, piemēram, alkohola reibumā izraisīta avārija, kā rezultātā transportlīdzeklim nodarīti bojājumi), lai novērstu situācijas, kad līgumi tiek dažādi interpretēti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau 2024.gada sākumā, saņemot virkni patērētāju iesniegumu un sūdzību, konstatēja, ka pāris gadījumos, kad apdrošinātāji atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vienlaikus sniedza pamatojumu, ka šie apdrošināšanas līgumi varētu tikt vērtēti kā neskaidri vai netaisnīgi. Tādēļ PTAC aicināja apdrošinātājus apdrošināšanas līgumus veidot saprotamākus un vieglāk uztveramus.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd Apdrošināšanas līguma likuma 8.panta 1.daļa un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 6.panta 2.daļa noteic, ka apdrošināšanas līgumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, uzrakstītiem vienkāršā valodā. Turklāt PTAL 6.panta 2.1daļa paredz, ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājiem.
Vienlaikus grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz tajā iekļaut direktīvas 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu normas. No direktīvas 14.apsvēruma kopsakarā ar direktīvas 20.pantu citastarp izriet, ka apdrošinātājam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas potenciālajam apdrošinājuma ņēmējam jāpaskaidro līguma nosacījumi tā, lai šim potenciālajam apdrošinājuma ņēmējam būtu skaidrs, kāds ir piedāvājuma saturs. Turklāt saskaņā ar direktīvu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma 36.panta 6.daļā noteiktajos gadījumos klientam obligāti pienākas apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (Insurance Product Information Document), kurā no apdrošinātāja puses tiek sniegta detalizēta informācija par konkrētu apdrošināšanas veidu, vienlaikus norādot arī neapdrošinātos riskus. Arī APID dokumentam jābūt viegli uztveramam.
Tomēr, lai gan jau šobrīd vairākos normatīvajos aktos pastāv prasība, ka apdrošināšanas līgumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, praksē tas ne vienmēr ir tik vienkārši. Piemēram, pēc vasarā notikušajiem plūdiem radās asas diskusijas par to, vai šādā gadījumā izmaksājama apdrošināšanas kompensācija. Tomēr krīzes vadības padomes sēdes laikā atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 1.panta 14.1punktam tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējama kā plūdi un tādēļ ļauj apdrošinājuma ņēmējam pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību.
Pienākums iepazīties ar līguma noteikumiem pirms noslēgšanas
Pirms apdrošināšanas līguma parakstīšanas jābūt sadarbībai starp apdrošinātāju un apdrošināšanas ņēmēju. Respektīvi, apdrošinātājam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas būtu jāizskaidro apdrošināšanas līguma noteikumi apdrošinājuma ņēmējam saprotamā veidā, lai informācija būtu viegli uztverama un apdrošinājuma ņēmējs spētu izvērtēt, vai gadījumā, ja iestātos konkrētais risks, tas tiešām ir skaidri un nepārprotami apdrošināts un tiks izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība. It sevišķi gadījumos, ja apdrošināšanas līgums paredz visu risku apdrošināšanu, jāsaprot, vai tiešām ar apdrošināšanas līgumu tiks nosegti visi riski, kurus apdrošinājuma ņēmējs gribējis nosegt.
Ko varam sagaidīt?
Kā iepriekš minēts, vēl nav pieejams likumprojekts Apdrošināšanas līguma likuma grozījumiem. Tādēļ vēl par agru būtu spriest kā regulējums varētu ietekmēt līdzšinējo apdrošināšanas praksi, jo lai gan šī brīža normatīvie akti nosaka prasības pēc skaidriem un saprotamiem apdrošināšanas līguma noteikumiem, prakse rāda, ka tomēr šīs neskaidrības vēl pastāv un potenciāli tās varētu tikt mazinātas ar vēl detalizētāku likumdevēja skaidrojumu par to, kā tad apdrošināšanas līguma noteikumi ir jāapraksta, tā lai apdrošinājuma ņēmējam nerastos nekādas neskaidrības, tā rezultātā mazinot potenciālos strīdus nākotnē.
