Sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka pasūtītāja aktīvu lomu interešu konflikta identificēšanā.
Pašreizējais regulējums
Šobrīd Publisko iepirkumu likuma (PIL) regulējums tieši nenosaka uzņēmuma, kurš rīko iepirkumu, jeb pasūtītāja atbildību par interešu konflikta identificēšanu. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu pasūtītāji interešu konflikta identificēšanai paļaujas tikai uz apliecinājumiem par neieinteresētību.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka, pasūtītājam aktīvi neiesaistoties interešu konflikta atklāšanā, tas var novest pie tā, ka konflikts tiek atklāts pārāk vēlu, radot nopietnas sekas. Piemēram, ja tiek konstatēts interešu konflikts Eiropas Savienības (ES) finansētos projektos, var tikt piemērota 100% finanšu korekcija, kas nozīmē, ka iepirkuma līgums zaudē līdzfinansējumu, un izmaksas jāsedz no pasūtītāja budžeta. Tikai pasūtītājam aktīvi iesaistoties interešu konflikta atklāšanā, labošanā un novēršanā, finanšu korekcijas piemērošana var tikt novērsta.
To, ka līgumslēdzēju iestādēm ir jāveic pasākumi, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa 2015.gada 12.marta sprieduma lietā C-538/13.
Arī Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” ir noteikts pienākums iestādes vadītājam izveidot iekšējās kontroles vidi. Tomēr attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem šis regulējums nevar tikt piemērots uz visām iepirkuma procesā iesaistītajām personām, jo regulējums ir attiecināms uz valsts amatpersonām. Tai pat laikā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikts, ka iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji un eksperti, ja vien tiem nav valsts amatpersonas statuss saskaņā ar kādu citu IKNL noteikto punktu, nav valsts amatpersonas statuss. Ņemot vērā minēto, pasūtītāja aktīvā loma interešu konflikta identificēšanā, labošanā un novēršanā nevar tikt pietiekoši plaši noteikta MK noteikumos Nr.630 vai likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Ko paredz grozījumi?
Likuma grozījumos noteikts, ka iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nodrošina pasākumu veikšanu, lai pārliecinātos, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nepārstāv kandidātu vai pretendentu intereses vai nav saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts pārstāv kandidāta vai pretendenta intereses vai ir saistīts ar to, iepirkuma komisijas priekšsēdētājs veic pasākumus, lai šī situācija tiktu novērsta.
Ar šādiem grozījumiem ir plānots nodrošināt, ka iepirkumā tiek veikti pasākumi, lai pārvaldītu interešu konflikta riskus ar mērķi jau savlaicīgi tos identificēt un labot, maksimāli izvairoties no negatīvām sekām, kas varētu rasties vēlāk neatklātu interešu konfliktu dēļ.
Savukārt, lai atvieglotu informācijas iegūšanu minēto pārbaužu veikšanai, tiek plānots papildināt likumu ar noteikumiem, kas ļauj iegūt informāciju par komisijas dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai viņi nav saistīti ar iepirkuma pretendentiem. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) tiks nodrošināts risinājums, ar kura starpniecību e-izziņu formā būs iespējams iegūt informāciju par iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļa, iepirkuma komisijas sekretāra un eksperta saistību ar kandidātu vai pretendentu. EIS tiks iestrādāti kontroles algoritmi, sinhronizējot datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra (dati par fiziskajām personām un to radiniekiem), Uzņēmumu reģistra (juridisko un fizisko personu dati) un Valsts ieņēmumu dienesta (dati par fizisko personu darba vietām).
Grozījumos noteikts, ka pasūtītājam ir tiesības iegūt un apstrādāt fizisko personu datus, lai pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras dalībnieki nav saistīti ar pretendentiem vai kandidātiem.
Vienlaikus grozījumos tiek precizēts likumā noteiktais radinieku loka uzskaitījums, papildinot, ka radinieki ir arī personas, ar kurām ir reģistrēta partnerība, kā noteikts jaunajos grozījumos Fizisko personu reģistra likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
Atbilstoši grozījumi tiks sagatavoti arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā.
Grozījumi PIL ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl būs jāskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimai.
