Valdība sēdē otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos noteikumu grozījumus, kas paredz komersantiem, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā, noteikt iekšējās peļņas normu (IRR) 9% apmērā.
Vienlaikus noteikumu projekti paredz - ja konkrētās elektrostacijas IRR ir virs 9%, tad ministrija, izmantojot korekcijas koeficientu, samazina attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.
Pret EM sagatavotajiem noteikumu projektiem iebilda Mazās hidroenerģētikas asociācija, kā arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija un par atsevišķiem punktiem - Latvijas Biogāzes asociācija.
Nozares pārstāvju ieskatā virzītie noteikumi nozīmē investīciju vides graušanu un privātīpašuma tiesību aizskaršanu. Tāpat nozarei nav skaidrs, kāpēc norma noteikta tieši 9% apmērā. Iepriekš runāts par 12%. Tāpat valdības sēdē izskanēja bažas par šo noteikumu ietekmi uz vairākiem simtiem lauksaimnieku, kuri jau patlaban ir sarežģītā situācijā.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda, ka IRR 9% apmērā ir pilnīgi pieņemams līmenis, darbojoties attiecīgajā nozarē.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis atzīmēja, ka nozare elektroenerģiju pārdod virs tirgus cenas. "Jāsaprot - kāds par to maksā," sacīja premjers, piebilstot, ka EM mēģinājusi atrast kompromisu starp dažādu nozaru interesēm.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sēdē sacīja, ka Zemkopības ministrija ir saskaņojusi noteikumu projektus. Ministrs skaidroja, ka biogāzes ražošana nav atsevišķa lauksaimniecības nozare, bet tā ietilpst kompleksā kā instruments kūtsmēslu utilizācijai.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ministrijā nav vērsies neviens uzņēmums, kas patlaban būt tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas priekšā saistībā ar elektroenerģijas ražošanu.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda bažas par izmaiņu ietekmi uz mazajām hidroelektrostacijām.
Atbalstu jaunajam regulējumam pauda Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.
EM norādīja, ka IRR ieviešana varētu novērst līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu, uz ko iepriekš norādījusi arī Eiropas Komisija (EK), un sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Ja Latvija neizstrādā un nevienojas par mehānismu pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kuri ražo elektroenerģiju no AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā, atbilstoši EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiek ierosināta lieta pret Latviju.
"Tās rezultātā būtu jāatmaksā ne tikai attiecīgajiem komersantiem piešķirtais ES struktūrfondu un Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums no Eiropas Savienības (ES) budžeta, bet arī piešķirtie līdzekļi obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu no pirmās izmaksātā atbalsta dienas. Papildus tam, ņemot vērā, ka šādās elektrostacijās ir investējuši ārvalstu investori no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, pastāv risks, ka šie investori vērsīsies pret Latviju starptautiskajās tiesās saistībā ar ieguldīto investīciju atgūšanu," norāda EM.
Vienlaikus paredzēts, ka jaunā metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.
EM pavēstīja, ka valdības lēmums par izmaiņām atbalsta sistēmā komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, ļaus izpildīt valdības apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, tostarp uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām. "Esošajā atbalsta sistēmā ir rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā," uzsvēra Ašeradens.
Ja komersants nepiekritīs EM veiktā aprēķina par elektrostacijas IRR rezultātam, tas varēs iesniegt ministrijā zvērināta revidenta apstiprinātu aprēķinu un to pamatojošus dokumentus.
"Lēmums mums pavērs durvis tālākām sarunām ar EK, lai Latvija tāpat kā citas valstis varētu sākt atbalsta sniegšanu energointensīviem ražošanas uzņēmumiem, būtiski paaugstinot to konkurētspēju. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas," sacīja ekonomikas ministrs.
Vienlaikus EM informēja - lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, un lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai, paredzēts fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu 234,77 eiro par tūkstoti normālkubikmetru līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laika periodā no 2007.gada augusta līdz 2012. gada septembrim (periodā, kad komersantiem bija iespējams kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu).
