Piektdien, 10.06.2016., Ministru prezidenta Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai:

Būvniecībā:

  • stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm;
  • izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas;
  • ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā;
  • noteikt minimālo atalgojuma līmeni nozarē.

Pakalpojumu jomā:

  • sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nenomaksu par nereģistrētu saimniecisko darbību;
  • ierobežot negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās;
  • apkarot un ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus izplatīšanu.

Transporta jomā:

  • stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem;
  • pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas apkarošanu auto tirdzniecībā;
  • cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā.

Tirdzniecībā:

  • sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti;
  • pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ierobežo krāpšanos akcīzes preču jomā.

Sodu piemērošanas jomā:

  • nodrošināt ātru un kvalitatīvu finanšu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie kriminālatbildības;
  • izvērtēt iespēju ieviest mediācijas institūtu nodokļu strīdu risināšanai. 

Komunikācijā un izglītošanā:

  • informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku;
  • izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru;
  • informēt sabiedrību par valsts budžetā iemaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu;
  • ieviest kases čeku loteriju.

Iestāžu kapacitātes stiprināšanā:

  • jaunu IT rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm;
  • pilnveidot e-komercijas kontroli;
  • stiprināt fizisko personu ienākumu analīzes procesu;
  • stiprināt savstarpējo informatīvo palīdzību starp Latvijas un Baltkrievijas muitas dienestiem;
  • nodrošināt personu identificēšanu pirms priekšapmaksas sarunu kartes iegādes.