Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un citas atbildīgās institūcijas nereti novēro, ka tiesas sēdes tiek atliktas, jo kāda no tiesvedības procesā iesaistītajām personām neierodas saslimšanas jeb pārejošas darbnespējas dēļ. Tas ne tikai paildzina tiesvedību, bet arī gadījumos, kad tiesas sēdes neilgā laikā posmā vairākkārt atliktas šī iemesla dēļ, rada aizdomas par darbnespējas pamatotību. Pašlaik KNAB izmeklē gadījumu, kad advokatūras puse, iespējams, pretlikumīgi panākusi viltotas ārsta izziņas iesniegšanu tiesā, lai attaisnotu advokāta nepiedalīšanos tiesas sēdē.
KNAB 2024.gada 20.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu aizdomas, ka zvērināts advokāts uzkūdījis ārstu izsniegt viltotu izziņu advokāta kolēģei, kas, iespējams, attiecīgo dokumentu iesniegusi tiesā, lai novilcinātu tiesas sēdi. Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, uzkūdīšanu viltot dokumentu, dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, paredzēta Krimināllikuma (KL) 275.panta 1.daļā un 20.panta 3.daļā, kā arī KL 275.panta 1.daļā. Trim kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Šīm personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
KNAB vērš uzmanību, ka korupcijas un citu noziegumu izskaušana nav tikai tiesībsargājošo iestāžu, tostarp KNAB, prokuratūras un tiesu, uzdevums. Tas ir vienlīdz atbildīgs uzdevums zvērinātiem advokātiem, kam jāievēro un jādemonstrē augsti godprātības standarti.
KNAB papildus informē, ka 2023.gada beigās tiesu instancēs atradās 90 KNAB uzsāktie un izmeklētie kriminālprocesi pret 209 personām. Pērn iztiesāti 11 kriminālprocesi, kuros 25 personas notiesātas.
Tā saucamās “Latvenergo”, “Magoņa” un “Stabiņas” lietas ir vien dažas no krimināllietām, kurās KNAB veicis pirmstiesas izmeklēšanas, taču tiesvedības šajās lietās ilgst jau vismaz 10 gadus. Līdz 2021.gadam tiesā nonākušo KNAB uzsākto un sekmīgi izmeklēto kriminālprocesu vidējais iztiesāšanas ilgums ir 5,4 gadi, savukārt pēc 2021.gada – 9 mēneši. KNAB raitāku iztiesāšanas ilgumu saista ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas tostarp izskata smagus un sevišķi smagus valsts amatpersonu īstenotus koruptīvus noziedzīgos nodarījumus. Piemēram, kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai amatpersonai, un kukuļa ņemšanu lielā apmērā.