Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko aprīlī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Lai būves ekspertīzes atzinumu atzītu par pamatotu, tam ir jābūt sagatavotam tā, lai sniegu pārliecību par būves atbilstību nepieciešamajām prasībām un būtu saprotams, kā eksperts ir nonācis pie konkrētā slēdziena. Tieši ekspertīzes veicējs ir atbildīgs par šo prasību izpildi. Tomēr ne katra neprecizitāte un kļūda būves ekspertīzes atzinumā liecina, ka tas nav pamatots. Kļūdu un neprecizitāšu gadījumā ir nepieciešams novērtēt, vai un kā tās liedz pārbaudīt eksperta veiktā slēdziena pamatotību kopumā.
Būvniecības valsts kontroles biroja lēmums par būveksperta būvprakses sertifikāta apturēšanu ir nelabvēlīgs administratīvs akts, un iestādei savs izdotais administratīvais akts ir atbilstoši jāpamato. Proti, kompetentajai iestādei ir pienākums paskaidrot, kāpēc būveksperta sniegtā informācija nav pietiekama, lai izdarītu secinājumus par būvkonstrukciju drošumu, stiprumu un stabilitāti. Iestāde, kurā ir nodarbināti speciālisti būvniecības jomā, nevar tikai vispārīgi norādīt, ka būveksperta sniegtā informācija ir nepietiekama un uz šāda vispārīga pamata apturēt viņam izdotā būvprakses sertifikāta darbību
Zemesgabala īpašnieka pienākums uzņemties atbildību par atkritumiem tā teritorijā
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu par zemes īpašumā prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu var būt atbildīgs gan zemes īpašnieks, gan attiecīgo atkritumu radītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams vērsties pret faktisko piesārņotāju, atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas zemesgabala īpašniekam. Piemēram, ja faktiskā atkritumu radītāja (kapitālsabiedrība) ir likvidēta un izslēgta no komercreģistra, šādai kapitālsabiedrībai nepiemīt spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem, tostarp tādiem, kas izriet no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta 4.daļas. Tātad, lai arī atkritumu faktiskais radītājs ir identificēts, tas vairs nepastāv, tādēļ tam nevar uzlikt publiski tiesisku pienākumu nodot atkritumus apsaimniekotājam.
Atkritumu radītāja statuss kā personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība
Atkritumu radītāja statuss un no tā izrietošais pienākums nodot atkritumus apsaimniekotājam ir personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība, kas izbeidzas līdz ar šīs kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Valsts, pārņemot likvidētas kapitālsabiedrības mantu, neiegūst atkritumu radītāja statusu un no tā izrietošos pienākumus, tostarp pienākumu segt apsaimniekošanas izmaksas par atkritumiem, kas tikuši radīti likvidētas kapitālsabiedrības darbības laikā citai personai piederošā nekustamajā īpašumā.
SKA-8/2026 Personas prasījuma par negūtās peļņas atlīdzināšanu izvērtējumā vērā ņemamie apstākļi
Izvērtējot personas prasījumu atlīdzināt negūto peļņu, nozīme ir tam, kāda situācija būtu pastāvējusi, ja iestāde nebūtu rīkojusies prettiesiski, jeb, citiem vārdiem, kāda būtu iespējamā notikumu attīstības gaita, ja iestāde nebūtu pieļāvusi konkrēto kļūdu un izdevusi prettiesisko administratīvo aktu. Šajā vērtējumā ir nozīme visiem pierādījumiem, kas pamato pietiekami drošu peļņas negūšanu sakarā ar konkrēto aizskārumu, tostarp pašas personas iesniegtajam neiegūtās peļņas aprēķinam.
Ar to vien, ka iestāde ir pieļāvusi kādu prettiesisku rīcību, nav pietiekami, lai apmierinātu personas prasījumu par jebkuru mantisko zaudējumu atlīdzinājumu, jo ir nepieciešams konstatēt, ka personai tiešām nodarīti zaudējumi tajā apmērā, kādu persona prasa. Zaudējumu noteikšana, balstoties tikai uz pieņēmumiem, nav pieļaujama.
Noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku kā būtiski līguma noteikumi sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos
Sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku parasti ir būtiski līguma noteikumi, jo šo laiku pretendentiem ir iespēja izmantot, lai tehniski un finansiāli sagatavotos pakalpojuma sniegšanai – jo īpaši sagādāt nepieciešamo transportu atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Tas savukārt var ietekmēt to, vai un kādu piedāvājumu pretendenti ir gatavi iesniegt iepirkumā.
Publiskā iepirkuma nolikuma interpretācija
- Katrs iepirkuma nolikums ir interpretējams kā patstāvīgs dokuments. Cita iepirkuma nolikuma vai tajā sniegto skaidrojumu izmantošana interpretācijā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Izņēmuma gadījums var būt, ja pašā strīdus nolikumā ir atsauces uz citu nolikumu vai to acīmredzami pamato konkrētā iepirkuma apstākļi.
- Publiskā iepirkuma nolikuma noteikumu interpretācijas mērķis ir noskaidrot pasūtītāja gribu konkrētā iepirkuma kontekstā, primāri balstoties uz to, kā šo gribu objektīvi varēja uztvert pretendenti.
- Vērtējot nolikuma prasību saturu, nolikuma prasības uzlūkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu praktisko iedarbību, un tā, lai interpretācijas rezultāts atbilstu prasības jēgai. Proti, iepirkuma nolikuma prasību nevar interpretēt, izdalot un izolēti aplūkojot tikai konkrētu tā punktu; nolikums un visas tā daļas ir vienots regulējums, kurā viena punkta interpretācija nedrīkst padarīt citu par neefektīvu.
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei likumdevējs ir piešķīris plašu kompetenci rīkoties neatkarīgi un autonomi ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes un citu normatīvo aktu ievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā. Padomes kompetencē ir gan konkrētu programmu veidošanas, izplatīšanas un retranslācijas kontrole, gan programmu satura kontrole. Lēmumu pieņemšanā liela nozīme ir arī valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu izvērtējumam, tostarp sakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu, arī retranslētāju, patiesajiem labuma guvējiem.
- Tā kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja būtiski ar ģeopolitisko situāciju saistīti riski (Krievijas agresija Ukrainā), tas pastiprināja nepieciešamību aizsargāt informatīvo telpu un var attaisnot operatīvu un efektīvu iestādes rīcību. Ja vispārīgi iestādei ir kompetence pieņemt noteikta veida lēmumu, tad ģeopolitiskie riski var prasīt nekavējošu rīcību, balstoties uz vairāku tiesību normu kopumu, arī pirms detalizēta normatīvā regulējuma pieņemšanas,.
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ievērojot sabiedrības intereses tieši elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, var ar savā kompetencē esošajiem instrumentiem patstāvīgi izvērtēt, vai tai ir jārīkojas, lai veicinātu to mērķu sasniegšanu, kuru labad Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas ir noteiktas, un lai mazinātu riskus, kurus varētu radīt sankciju ignorēšana, arī ja konkrētā tiesību normā tas attiecīgajā brīdī nav precīzi paredzēts.
- Gadījumos, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izmanto savu kompetenci ierobežot programmu izplatīšanu – gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā precīzi noteiktajos gadījumos, gan gadījumos, kad ierobežojuma tiesiskais pamats izriet no citām tiesību normām –, tai ir rūpīgi jāpārbauda, vai ierobežojums ir samērīgs iepretim iespējami aizskartajām tiesībām un interesēm. Ja ģeopolitiskās situācijas būtisku izmaiņu dēļ padomei jārīkojas nekavējoties un pirms precīzāka tiesiskā regulējuma pieņemšanas, tai jo īpaši ir jāapsver, kā – cik precīzi, efektīvi un samērīgi – tā izmanto tai piešķirto kompetenci. Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai padomes lēmums atbilst šīm prasībām.
SKA-129/2026 Nozāģēta aizsargājamā koka stumbra novākšana
Tiesību normas neparedz, ka aizsargājami var būt tikai augtspējīgi koki. Ja aizsargājamais koks ir ticis nozāģēts, tad, lemjot par šā koka stumbra novākšanu, ir jāizvērtē, vai tam joprojām piemīt zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
No Ministru kabineta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 46.2.apakšpunkta izriet, ka arī pretlikumīgi nozāģēta aizsargājamā koka stumbru atļauts novākt tikai tad, ja šis koks nav dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai.
