Ķīnas centrālā banka piektdien samazināja nacionālas valūtas juaņas kursu pret ASV dolāru līdz zemākajam līmenim pēdējo vairāk nekā četru gadu laikā nedēļu pēc tam, kad Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) iekļāva Ķīnas nacionālo valūtu juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

Jaunā gada pirmajos mēnešos ekonomisti (līdzīgi kā astrologi) steidz izteikt prognozes, kāds būs šis gads un ko tas varētu nest ekonomikai. Taču, atšķirībā no astrologiem, ekonomisti savās prognozēs un gaidās pamatojās uz vēsturiskiem datiem, likumsakarībām un pierādītām teorijām, ilggadējiem novērojumiem un politiskajām aktivitātēm, kas viss kopumā ietekmē ekonomiku.

Ķīnas banku sektoru varētu apdraudēt nenovēršama parādsaistību krīze, brīdinājusi Starptautisko norēķinu banka (BIS), raisot jaunas bažas par iespējamu krīzi pasaulē otrajā lielākajā ekonomikā, kas varētu negatīvi skart globālo tautsaimniecību.

Ķīnas eksports jūlijā bija par 4,4% mazāks nekā pagājušā gada septītajā mēnesī, bet imports kritās par 12,5%, liecina pirmdien publiskotie Ķīnas muitas pārvaldes dati.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu, uzskata Džons Hārdijs (John J. Hardy), starptautiskās tiešsaistes investīciju bankas Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs.

Gada pirmajā nedēļā naftas cenas ir piedzīvojušas kritumu par 10%, noslīdot līdz gandrīz 33 ASV dolāriem par barelu. Kritums tika piedzīvots katrā aizvadītās nedēļas darba dienā.